K. Purgailis skaidro, ka neskatoties uz to, ka patērētāju noskaņojums kopumā ir uzlabojies – gada sākumā to ietekmēja ģeopolitiskā nenoteiktība, bet no otrā ceturkšņa vērojams pieaugošs optimisms, iedzīvotāju finanšu paradumi joprojām liecina par piesardzību un patēriņa izaugsme joprojām ir mērena. To apliecina arī mazumtirdzniecības dati – apgrozījums septembrī pieauga par 2.6 %.
“Statistika atklāj pretrunu starp iedzīvotāju finansiālajām iespējām un viņu patēriņa paradumiem. Lai gan banku kontos pieaug uzkrājumi, daudzi izvēlas atlikt lielākus pirkumus un rūpīgāk plāno izdevumus. Nauda netiek aktīvi ieguldīta ekonomikā, un tās aprite palēninās. Īpaši jūtami tas redzams pārtikas patēriņā – izdevumu pozīcijā, ar kuru cilvēki saskaras ik dienu.
Pat neliels cenu kāpums rada sajūtu, ka “viss ir dārgāks”, un iedzīvotāji intuitīvi sāk atteikties no mazāk nepieciešamiem vai gardēžu jeb premium segmenta pārtikas produktiem.
Turklāt daļa ienākumu pieauguma gada aukstajā sezonā aiziet komunālajiem maksājumiem, atstājot mazāk brīvo līdzekļu ikdienas patēriņam,” saka K. Purgailis.
Sievietes un vidējā vecuma iedzīvotāji visbiežāk izjūt pārtikas cenu pieaugumu
Dati rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši izjūt nepieciešamību ierobežot savus pirkumus – no daļas produktu atteikušās 26 % sieviešu salīdzinājumā ar 24 % vīriešu.
Visizteiktāk izdevumu pieaugumu jutuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šajā grupā 30 % norāda, ka pārtikas tēriņi būtiski palielinājušies.
Savukārt jaunieši līdz 29 gadiem situāciju vērtē salīdzinoši vieglāk – 41 % atzīst, ka izdevumi nedaudz pieauguši, bet tikai katrs piektais izjūt būtisku cenu kāpumu.