NATO piektā panta tvērums: Struberga norāda uz izaicinājumiem
Sigita Struberga, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre un biedrības “Sievietes drošībai” valdes priekšsēdētāja, TV24 raidījumā “#Latvijasformula” aktualizējusi jautājumu par NATO 5. panta piemērošanas robežlīnijām mūsdienu mainīgajā drošības vidē. Viņa uzsvēra, ka alianses spēja reaģēt uz draudiem nebūs vienīgi atkarīga no atsevišķu līderu, piemēram, Donalda Trampa, lēmumiem. Struberga pauda bažas, ka sabiedrība varētu būt nonākusi pie situācijas, kurā nav skaidrs, kad tieši 5. pants sāk darboties, īpaši gadījumos, kas nav klasiski bruņoti uzbrukumi.
Digitālā kara un hibrīddraudu ēna pār kolektīvo aizsardzību
Struberga norādīja uz fundamentālu izaicinājumu: “Kurā brīdī mēs pateiksim, ka piektais pants sāk darboties?” Viņa ilustrēja šo dilemmu ar hipotētisku scenāriju, jautājot: “Droni pie lidostām, mēs nedarbinām piekto pantu, vai ne?” Šis jautājums akcentē nepieciešamību definēt, kā NATO reaģē uz jaunajiem, bieži vien asimetriskajiem un digitālajiem draudiem, kas varētu nenonākt līdz tradicionālā bruņota uzbrukuma slieksnim, bet tomēr būtiski apdraudētu dalībvalstu drošību un infrastruktūru.
Šobrīd NATO 5. pants nosaka, ka bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tas dod pamatu kolektīvai aizsardzībai. Tomēr digitālās tehnoloģijas un hibrīdkara metodes rada jaunus jautājumus. Piemēram, vai kibērmetinājums, kas paralizē kritisko infrastruktūru, vai nelikumīgu migrantu masu iepludināšana uz robežas, ko organizē un atbalsta ārvalsts, kvalificējas kā 5. panta piemērošanas iemesls? Struberga aicina padziļināti diskutēt par šīm robežām, lai nodrošinātu, ka NATO spēj adaptēties un efektīvi aizstāvēties pret visiem iespējamajiem draudiem.
Trampa ietekme un NATO nākotne: Nepastiprinātā cerība
Runājot par Donalda Trampa ietekmi uz NATO, Struberga pieļāva, ka viņa lēmumi varētu radīt nenoteiktību. Tomēr viņa stingri pauda uzskatu, ka NATO spēja reaģēt nav un nedrīkst būt atkarīga tikai no viena cilvēka gribas vai redzējuma. Tā vietā jānostiprina institucionālie mehānismi un politiskā griba, kas nodrošina alianses vienotību un spēju reaģēt neatkarīgi no individuālajām politiskajām tendencēm dalībvalstīs. Struberga aicina uz stratēģisku domāšanu, kas aptver ne tikai militāro, bet arī politisko un ekonomisko dimensiju drošības jautājumos.
Šī diskusija ir īpaši svarīga, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Krievijas agresija Ukrainā ir parādījusi, ka drošības draudi var materializēties arī veidos, kas iepriekš tika uzskatīti par mazticamiem. Struberga mudina politiķus un drošības ekspertus neignorēt šīs jaunās realitātes un aktīvi strādāt pie NATO stratēģijas atjaunināšanas, lai tā atbilstu 21. gadsimta izaicinājumiem. Lai gan Trampa politiskā retorika ir radījusi bažas, Struberga uzsver, ka NATO stiprums slēpjas tās dalībvalstu kopīgajā apņemšanās un vienotībā.
Nepieciešamība pēc skaidrības un noturības
Struberga uzsvēra, ka pašreizējā situācija prasa ne tikai definēt, bet arī skaidri komunicēt, kā tiks piemērots 5. pants. Šāda skaidrība ir nepieciešama, lai atrunātu potenciālos agresorus un lai dalībvalstis būtu pārliecinātas par savu drošību. Tas ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu alianses noturību un spēju atturēt no agresijas, kas ir viens no NATO galvenajiem mērķiem. Viņa aicina negaidīt, kamēr notiks pilna mēroga uzbrukums, bet jau tagad analizēt un izstrādāt protokolu arī mazākiem, bet provokatīviem incidentiem, kas varētu novest pie eskalācijas.
Šis jautājums ir būtisks ne tikai Latvijai, bet visām NATO dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas atrodas alianses austrumu flangā. Viņu drošība ir cieši saistīta ar NATO kolektīvās aizsardzības spējām un gatavību reaģēt uz jebkuru draudu. Struberga mudina uz aktīvu iesaisti diskusijās un lēmumu pieņemšanā, lai NATO turpinātu attīstīties un pielāgoties mainīgajiem drošības apstākļiem, nodrošinot mieru un stabilitāti Eiropā un Ziemeļatlantijas reģionā.