Baltijas valstu vienotība drošības stiprināšanā un atbalstā Ukrainai
Rīgā notikusī Baltijas Asamblejas sesija un Baltijas Padomes tikšanās iezīmējusi Baltijas valstu apņēmību vēl ciešāk sadarboties ārpolitikas un drošības jautājumos. Tās dalībnieki – parlamentu pārstāvji un ārlietu ministri – vienprātīgi pauda nepieciešamību stiprināt reģiona ārējo robežu, palielināt investīcijas aizsardzībā, turpināt nelokāmu atbalstu Ukrainai un aktīvi strādāt pie Krievijas vājināšanas un tās agresijas ierobežošanas. Šis kopīgais redzējums ir ne tikai stratēģisks solis, bet arī skaidrs signāls par Baltijas valstu nelokāmo stāju un gatavību stāties pretī mūsdienu drošības izaicinājumiem.
Aizsardzības spēju stiprināšana kā prioritāte
Kā uzsvērusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, Baltijas valstis ir NATO līderes aizsardzības jomā, jau nākamajā gadā sasniedzot vienošanos par 5% no IKP ieguldījumiem aizsardzībā. Šis sasniegums nav tikai skaitlis, bet gan apliecinājums dziļai izpratnei par to, ka reģions ir pirmā drošības līnija gan Eiropas Savienībai, gan NATO. Tiek veidoti ievērojami ieguldījumi infrastruktūras stiprināšanā un cilvēkresursu attīstībā, lai efektīvi sargātu kopējo ārējo robežu. Turklāt Baltijas valstis aktīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, tostarp migrācijas instrumentalizāciju, kā arī rūpīgi piemēro un uzrauga Eiropas Savienības noteikto sankciju ievērošanu, nepieļaujot to apiešanu.
Šāda stratēģiska pieeja aizsardzībai ir nepieciešama, jo Krievija turpina demonstrēt savu militāro gatavību, plānojot plašas militārās mācības “Zapad-2025” kopā ar Baltkrieviju, kas rada bažas par reģiona drošību . Lai gan šīs mācības bieži tiek uzskatītas par psiholoģiska kara instrumentu, lai vairotu bailes un šaubas NATO valstu sabiedrībās , Baltijas valstis tam gatavojas, stiprinot savas aizsardzības spējas un ciešāku militāro sadarbību, tostarp iepirkumos un kopīgās mācībās .
Nelokāms atbalsts Ukrainai
Baltijas valstu līderi apliecinājuši savu nelokāmo atbalstu Ukrainai tās cīņā par teritoriālo integritāti un suverenitāti. Šis atbalsts izpaužas gan finansiāli, gan militāri, gan politiski. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis kopīgi piešķir ievērojamu militāro palīdzību Ukrainai, dodoties ieguldījumos bruņojuma un munīcijas iegādē, īpašu uzmanību pievēršot pretgaisa aizsardzības sistēmām . Latvija ir apņēmusies sniegt militāro atbalstu vismaz 0,25% no IKP un kopā ar Apvienoto Karalisti vada Dronu koalīciju, lai pastiprinātu piegādes un attīstītu nacionālo dronu ražošanu .
Šis atbalsts ir vitāli svarīgs, īpaši laikā, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paudis bažas par Rietumu militārās palīdzības samazināšanos . Baltijas valstu solidaritāte un praktiskā palīdzība ir skaidrs signāls par apņēmību nodrošināt Ukrainas prioritārās militārās vajadzības un stiprināt kolektīvo drošību Eiropā . Tiek turpināts darbs pie koordinācijas gan Eiropas Savienības sankciju noteikšanā un īstenošanā pret Krieviju, gan arī pie centieniem panākt Īpašā tribunāla izveidošanu agresijas noziegumam pret Ukrainu .
Krievijas ierobežošanas stratēģija un enerģētiskā drošība
Sadarbības stiprināšanas kontekstā, Baltijas valstis turpina centienus vājināt Krieviju ne tikai militāri, bet arī ekonomiski. Tas ietver gan stingru sankciju piemērošanu un to apiešanas novēršanu, gan arī ceļošanas ierobežojumus. Piemēram, Latvija ir pagarinājusi iebraukšanas aizliegumu Krievijas tūristiem līdz 2025. gada martam, lai gan noteikti izņēmumi saglabājas . Tāpat plānots aizliegt neregulārus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz Krieviju un Baltkrieviju no 2025. gada 15. oktobra, pastiprinot drošības riskus uz valsts ārējās robežas .
Nozīmīgs solis enerģētiskās drošības stiprināšanā ir Baltijas valstu veiksmīgā atslēgšanās no Krievijas energotīkla un pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam. Kā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs, šis ir milzīgs panākums, kas parāda Baltijas valstu spēku un samazina Krievijas iespējas šantažēt reģionu . Tomēr tiek norādīts, ka Baltijas valstīm vēl būtu jāpadziļina sadarbība enerģētikas jomā un jāizstrādā kopīga enerģētiskā stratēģija .
Nākotnes perspektīvas un sadarbības vīzija
Baltijas valstu līderi pauž optimismu par paveikto, taču vienlaikus atzīst, ka vienmēr ir vieta uzlabojumiem. Tiek uzsvērts, ka Baltijas valstu spēks ir vienotībā un nākotne – arvien ciešākā sadarbībā . Parlamenskieši ir pārliecināti, ka Baltijas valstu sadarbībai ir jābūt pietiekami stiprai, lai novērstu pašreizējās problēmas un nākotnes izaicinājumus, kļūstot par vienotības paraugu arvien sarežģītākos apstākļos . Tiekšanās pēc ciešākas reģionālās savienojamības, enerģētiskās drošības stiprināšanas un investīciju piesaistes ir galvenie prioritārie virzieni, kas noteikti Latvijas prezidentūras laikā Baltijas Ministru padomē 2025. gadā . Šīs prioritātes atspoguļo Baltijas valstu gatavību ne tikai aizstāvēt sevi, bet arī aktīvi veidot drošāku un stabilāku nākotni visam reģionam.