Bažas par Dobeles slimnīcas nākotni: viens ārsts uzņemšanas nodaļā?
Dobeles un apkārtnes slimnīca pauž nopietnas bažas par tās turpmāko pastāvēšanu un iespējamu degradāciju līdz lokāla līmeņa medicīnas iestādei. Pašreizējā situācijā, kad uzņemšanas nodaļā strādā seši speciālisti, pastāv reāls drauds, ka turpmāk paliks vienīgi viens terapeits. Šādas izmaiņas radītu milzīgu spiedienu uz esošo personālu un apdraudētu pacientu aprūpes kvalitāti. Slimnīcas vadība uzsver, ka viens ārsts nespētu nodrošināt nepieciešamo medicīnisko palīdzību visās specialitātēs, ko paredz likumdošana.
Reģionālās slimnīcas saskaras ar krīzi: personāla trūkums un finansējuma problēmas
Situācija Dobeles slimnīcā nav vienreizējs gadījums, bet gan atspoguļo plašāku tendenci Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Reģionālās slimnīcas visā valstī saskaras ar katastrofālu speciālistu trūkumu, kas atspoguļojas arī citās slimnīcās, piemēram, Daugavpilī, kur trūkst ķirurgu dežūrām. Ārsti dod priekšroku darbam Rīgā vai privātajās praksēs, bet jaunie speciālisti bieži vien izvēlas doties strādāt uz ārzemēm. Zemo atalgojumu dēļ valsts un pašvaldību slimnīcas nespēj konkurēt ar privāto sektoru, liekot esošajiem mediķiem strādāt līdz izsīkuma robežai. Šāda situācija rada nopietnas sekas pacientu aprūpes kvalitātē un pieejamībā, it īpaši neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. Kā norādīts, speciālistu trūkums ir visās nozarēs – sākot ar ķirurgiem un anesteziologiem, beidzot ar psihiatriem un citiem. Tas rada situāciju, kurā daudzu speciālistu pakalpojumi ir pieejami tikai par maksu, bet diennakts dežūras neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai ir arvien grūtāk nodrošināt.
Dobeles slimnīcas pacientu plūsma un tās nozīme
Dobeles un apkārtnes slimnīcā šobrīd strādā ap 260 cilvēku, tai skaitā 80 ārsti un vairāki rezidenti. Pagājušajā gadā uzņemšanas nodaļā tika apkalpoti gandrīz 7000 pacientu. Jāatzīmē, ka liela daļa no viņiem ir gados veci cilvēki no Dobeles, Tērvetes, Jelgavas un pat Saldus novadiem, kā arī no pansionātiem, kas atrodas slimnīcas tuvumā. Pašlaik slimnīca ir trešā līmeņa slimnīca, kas nodrošina neatliekamos pakalpojumus internajā medicīnā, ķirurģijā, radioloģijā, pediatrijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā, kā arī reanimatoloģijā. Lai gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uz Dobeli diennakts laikā nogādā vidēji tikai trīs pacientus, slimnīcas personāls norāda, ka daudzi cilvēki, īpaši gados veci, vēršas uzņemšanā, jo nespēj laicīgi saņemt palīdzību pie ģimenes ārsta, kur jāgaida nedēļu vai pat ilgāk. Šis aspekts rada īpašas raizes slimnīcas vadībai, domājot par nākotni.
Slimnīcu tīkla reformas un to sekas
Veselības ministrijas plānotās izmaiņas slimnīcu tīklā ir izpelnījušās kritiku no nozares pārstāvjiem. Lai gan plānojot pakalpojumu pieejamību, tiek ņemta vērā teritoriālā pieejamība, izskanējušās bažas par Dobeles slimnīcas iespējamo lokālā statusa piešķiršanu rada satraukumu. Šāds solis nozīmētu, ka slimnīcā dežūrētu tikai viens terapeits, kas nespētu nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību. Lai gan Dobeles slimnīca pērn strādājusi ar nelielu peļņu, vadība uzskata, ka šādas pārmaiņas apdraudētu tās stabilitāti. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ir paudusi nopietnas bažas par Latvijas slimnīcu, īpaši reģionālo, stāvokli, uzsverot, ka tās tiek sistēmiski atstātas novārtā un saskaras ar dziļām finansiālām un operatīvām grūtībām. Viņa uzsver, ka risinājums slēpjas ne tik daudz papildu finansiālos ieguldījumos, cik sistēmas sakārtošanā un birokrātijas mazināšanā. Kā vēl viena būtiska problēma tiek identificēts nepietiekami skaidrs slimnīcu profilu un līmeņu sadalījums, kas apgrūtina efektīvu resursu izmantošanu un pakalpojumu plānošanu valsts mērogā. Tas rada nevajadzīgu fragmentāciju un neefektivitāti.
Ilgtermiņa risinājumi veselības aprūpes krīzei
Lai risinātu akūtās cilvēkresursu problēmas veselības aprūpes sistēmā, nepieciešama visaptveroša pieeja. Speciālisti norāda uz cilvēkresursu plānošanas attīstīšanu, lai risinātu akūtās problēmas ar personāla piesaisti un noturēšanu visos veselības aprūpes līmeņos. Tā kā pašvaldībām ir ierobežoti resursi, lai finansiāli atbalstītu darbinieku pārcelšanos, nepieciešama valsts līmeņa atbalsta politika, kas balstīta uz prognozēm. Tā varētu ietvert pārcelšanās pabalstus un dzīvokļa īres kompensācijas. Tāpat svarīgi ir risināt grūtības jaunajiem ārstiem iekļūt darba tirgū un pārskatīt esošo ārstu sniegumu ar caurredzamākiem resertifikācijas standartiem. Nelielās atalgojuma atšķirības dažādiem veselības aprūpes darbiniekiem ar atšķirīgām prasmēm un atbildības līmeni arī ir jārisina, palielinot algas, lai motivētu speciālistus palikt strādāt Latvijā. Veselības aprūpes darbinieku trūkums palielina sāncensību darbinieku piesaistē, īpaši reģionos. Lai gan finanšu stimuli ir svarīgi, dalībnieki uzskata, ka tiem ir bijusi ierobežota ietekme. Lai novērstu turpmāku veselības aprūpes kvalitātes pasliktināšanos un nodrošinātu tās pieejamību visiem iedzīvotājiem, ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas un ilgtspējīgi risinājumi.