Kā viena no ziņotājām (2023.gada 19.decembra MK sēdē) par valsts atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem valdībā bija arī pati premjere Evika Siliņa. Viņai bija zināms, ka tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, norādot, ka problēmas komersantiem ir tikai vienu gadu, iepriekšējie gadi meža nozares eksporta uzņēmumiem nesuši rekordlielu peļņu un sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tomēr premjere Krauzes ziņojumam noticēja vairāk.
Valsts iejaukšanās kapitālsabiedrības darbībā “Latvijas valsts mežu” peļņu pērn 1. ceturksnī samazināja par septiņiem ar pusi miljoniem eiro. Gada griezumā ietekme nav vērtēta, jo neviens no valdības to nav prasījis. Taču nav grūti aprēķināt, ka “Latvijas valsts meži” pērn tāpēc neieņēma aptuveni 30 miljonus.
Starp uzņēmumiem, kuri pērn saņēma valsts atbalstu, bija “Pata” grupas uzņēmumi “Pata Saldus” un “Pata Jēkabpils”. Taču tie nav vienīgie līgumi, kādi viņiem ir ar “Latvijas valsts mežiem”. Mediji jau agrāk ziņojuši par eksluzīviem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kas ļauj šīm kompānijām iegādāties skujkoku zāģbaļķus no valsts uzņēmuma, nepiedaloties izsolēs. Tieši par cenu šajos eksluzīvajos līgumos radās domstarpības “Pata” īpašniekam Uldim Mierkalnam ar “Latvijas valsts mežiem”. Uzņēmējs pieprasīja tikšanos zemkopības ministrijā. Tā notika šā gada 5.martā. Sanāksmes dalībnieki, kas vēlējās palikt anonīmi, “Nekā personīga” sacīja, ka Mierkalns uz tikšanos Krauzes kabinetā ieradies ne vien ar kavēšanos, bet arī pacēlis balsi uz “Latvijas valsts mežu” pārstāvjiem. Mierkalns norādījis, ka valsts uzņēmums nepilda līgumu noteikumus, nekorekti piemēro valdības uzdoto, kas traktējams kā sabotāža.