“Man nebija nekas tiešām zināms, ka tieši pret mani personīgi ir kaut kāda tik milzīga Unas Klapkalnes nepatika. Tas man tiešām bija pārsteigums. Pēc tam, kad es jau biju uzvarējis otro konkursu, tad gan, protams, man sāka pienākt informācija par to, ka Una Klapkalne runā ar politiķiem un vispār ar cilvēkiem par to, kāpēc tas viņai nav pieņemami un ka viņa ies projām, ja mani apstiprinās,” stāsta Siksnis. “Un es viņai piezvanīja un teicu: “Vai tiešām, Una, ir tik traki, ka tu ar mani nevari kopā strādāt?” Viņa man atgādināja tās situācijas, kādas bija bijušas toreiz, kad mēs sadarbojāmies. Es piekritu, jā, ka mums tiešām bija dažkārt tādas nedaudz sarežģītākas sarunas. It īpaši tas bija jautājumos par [sabiedrisko mediju] apvienošanu, kur Una Klapkalne, protams, pārstāvēja lielu daļu arī Radio darbinieku, kuri bija skeptiski pret apvienošanu. Bet tagad, kad tas viss ir beidzies un aiz muguras, es teicu, ka es neredzu vispār nevienu jautājumu, par ko mums būtu domstarpības.”
“de facto” Siksni intervēja dienu pirms Saeimas balsojuma, kad jau bija skaidrs: visticamākais iznākums būs, ka viņš netiks apstiprināts SEPLP. Noraidījumu viņam jau bija izteikušas opozīcijas partijas un ZZS, savukārt JV aicināja Siksni, lai viņš pats atsauc savu kandidatūru, tā aiztaupot sev nepatīkamu lietu uzklausīšanu Saeimas debatēs, kam viņš gan nepiekrita. Tomēr Klapkalnes aizmugurisko vēršanos pie politiķiem Siksnis jebkurā gadījumā uzskata par nepieņemamu: “Nu vispār, ja godīgi, man ir šaubas pēc visa šī, kas ir noticis, vai vispār viņai būtu jābūt sabiedriskā medija padomē, vai tur ir viss kārtībā ar tādu vērtību sistēmu šim sabiedriskā medija uzrauga amatam.”