Pirms skatīšanas Valdībā tam jāsaņem akcepts no Satiksmes, Finanšu un Tieslietu ministrijas.
Nekā personīga rīcībā ir nonācis Valaiņa noslepenotais dokuments. Tajā rakstīts, ka Ekonomikas ministrija no “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” prasa piešķirt 14,8 miljonus eiro, lai pilnībā dzēstu Ventspils brīvostas parādus Valsts kasei — gan pamatsummu, gan procentus par sešiem valsts aizdevumiem.
Ziņojumā ministrija 2019. gada ostu reformu nosauc par kļūdainu. Tieši tas izmantots kā pamatojums, kādēļ tagad valstij būtu jānoraksta ostas parādi. Dokumentā ir arī detalizēta juridiskā analīze, kā parādu norakstīšanu pasniegt tā, lai tas neizskatītos pēc neatļauta valsts atbalsta. Ministrija piedāvā pārkreditēt Ventspils brīvostas 5,047 miljonus eiro lielos aizņēmumus komercbankās uz Valsts kasi un pēc tam arī tos norakstīt. Kopējais parādu dzēšanas apjoms pārsniedz 19,8 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrija neapstājas tikai pie Ventspils. Dokuments paredz izstrādāt likumu, kas ļautu dzēst valsts prasības ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Tiesa gan detalizēti par parādiem analīze vērsta tikai Ventspils virzienā.
Ventspils ostas atbalstītāji sarosījušies arī citu partiju rindās. Rīgas ostas biznesmeņa Ainara Šlesera Latvija pirmajā vietā biedrs Kristaps Krištopāns ideju atlaist Ventspils parādus piedāvājis kā priekšlikumu nākamā gada budžetā.
Nav izslēgts, ka Liepājas un Rīgas ostas Ekonomikas ministra noslepenotajā dokumentā iekļautas, lai radītu interesi arī citām partijām, piemēram, Apvienotajam sarakstam, kam ir sadarbība ar Liepājas partiju.