ASV amatpersonas apgalvo, ka Vladimirs Putins ir ierosinājis atteikties no Krievijas pretenzijām uz neokupētajām Hersonas un Zaporižjes reģionu daļām apmaiņā pret pilnīgu Ukrainas atkāpšanos no Donbasa, kur tādas pilsētas kā Kramatorska, Slovjanska un Kostjantiņivka joprojām ir labi aizsargāti cietokšņi, kurus pilnībā kontrolē Kijiva. “The Insider” sarunājās ar iedzīvotājiem frontes līnijas Ukrainas pusē par to, kā karš ir mainījis viņu dzīvi un kāpēc viņi joprojām cer, ka “Krievijas pasaule” nepaplašināsies, aptverot viņu mājas.
Ukrainas kontrolētajā Doneckas apgabala daļā iedzīvotāju skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies gandrīz uz pusi – no 525 tūkstošiem 2024. gada augustā līdz 225 tūkstošiem 2025. gada augustā. Tomēr, neraugoties uz kaujām, daudzi šo zemi joprojām uzskata par savām vienīgajām mājām. Viņi atsakās pamest šo teritoriju.
Kramatorska
Pirms Krievijas iebrukuma Kramatorskā – lielākajā pilsētā Ukrainas kontrolētajā Doneckas apgabala daļā – dzīvoja vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju. Līdz 2025. gada janvārim šis skaitlis bija samazinājies līdz 80 000, bet jūlijā – līdz 53 000 iedzīvotāju. Pilsēta tagad dzīvo pastāvīgā “frontes līnijas” režīmā, tiek regulāri apšaudīta, un tai bieži tiek veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi. Divi no nāvējošākajiem incidentiem notika 2022. gada 8. aprīlī, kad raķetes triecienā dzelzceļa stacijai gāja bojā 61 cilvēks, un 2023. gada 27. jūnijā, kad trieciens trāpīja kafejnīcai “Ria Pizza”, nogalinot 13 cilvēkus.
Apšaudes pastiprinājās 2025. gada vasarā: jūlijā Krievijas armija izmantoja daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmas “Tornado-S”, ievainojot trīs cilvēkus un nodarot postījumus civilajai infrastruktūrai, bet augustā tika reģistrēti vairāki “Shahed” dronu triecieni, no kuriem viens trāpīja medicīnas iestādei, bet citi nodarīja postījumus dzīvojamos rajonos.
Masīva bombardēšana 2025. gada 22. augustā ilga vairāk nekā stundu, izraisot aptuveni 30 sprādzienu visā pilsētā. Nedēļu vēlāk, 10. septembrī, sākās jauna uzbrukumu sērija. Krievijas lidmašīnas 14. septembrī nometa četras FAB-250 aviācijas bumbas uz pilsētas centru, sabojājot 35 daudzdzīvokļu namus, trīs skolas, dažādas administratīvās ēkas, vairākus veikalus un banku.
Vietējās konditorejas īpašniece Jekaterina: “Ja viņi uzdrošināsies šeit ierasties, es pati iešu karā”
“Kad sākās pilna mēroja karš, visi Kramatorskas iedzīvotāji, kuriem bija nauda, pameta pilsētu. Visi vietējie veikali un uzņēmumi tika slēgti. Mēs kādu laiku kaut kā tikām galā tikai tāpēc, ka nevarējām atļauties pārcelties. Tā es kļuvu par monopolisti: mana vieta bija vienīgā atvērtā pilsētā. Pie mums galvenokārt nāca vīrieši, militārie.
Ja pirms kara es dižojos ar savu labo franču konditorejas skolas izglītību, tad tagad nav jēgas. Nav elektrības, nav loģistikas, man nācās mainīt receptes, lai ilgāk noturētos, un jaunieši aizgāja. Nebija, kam strādāt. Ja, teiksim, atnāks liels bārdains vīrs, viņš neizvēlēsies molekulāro virtuvi vai kādu trifeļu “frīkšovu”. Viņš gribēs kaut ko vienkāršu, garšīgu, mājīgu… Tāpēc es sāku gatavot vafeļu rullīšus un Napoleona kūku. To gatavoja viņu mātes un vecmāmiņas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu…
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit