Izvadīšana mūžībā: Atvadīšanās no daudzpusīgā mākslinieka Jāņa Anmaņa
Rīgā, 1. Meža kapu kapličā, piektdien, 2025. gada 14. novembrī, norisinājās pēdējā gaitā izvadīšana no talantīgā un daudzpusīgā latviešu mākslinieka Jāņa Anmaņa. Viņš devās mūžībā svētdienā, 2025. gada 9. novembrī, īsi pirms savas 82. dzimšanas dienas, atstājot dziļas skumjas mākslas pasaulē un savu tuvinieku sirdīs. Anmaņa aiziešana ir neatsverams zaudējums Latvijas kultūrai.
Mākslinieka radošais mantojums
Jānis Anmanis (1943-2025) bija ne tikai gleznotājs, bet arī grafiķis, zīmējumu un performanču autors, dzejnieks un komponists. Viņa dzīve bija kā nepārtraukts mākslas akts – brīva, drosmīga un krāsām piepildīta. Mākslinieks absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1963) un Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1969), kur viņa diplomdarbs bija iespaidīgs sienas gleznojums Mākslas akadēmijas ēdnīcā. Jau šajā agrīnajā darbā iezīmējās plašuma izjūta un drosme, kas vēlāk kļuva par viņa mākslas neatņemamu zīmi. Anmaņa daiļrade aptvēra gan miniatūrus ainavu gleznojumus, gan lielformāta daudzfigūru kompozīcijas, strādājot ar eļļu, akvareli un temperu. Viņa darbos bieži manāms vēstures tvērums, iedvesma no personībām un notikumiem pasaules un kultūras vēsturē, vienlaikus piešķirot literāri stāstošu momentu, detaļas un simboliskas norādes romantizētā harmonijā.
Papildus glezniecībai, Anmanis zīmēja ilustrācijas grāmatām un preses izdevumiem, strādāja kā scenogrāfs Rīgas kinostudijā un arī sacerēja mūziku. Viņš aktīvi piedalījās izstādēs kopš 1965. gada, organizējis personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, tai skaitā Japānā, ASV, Indijā, Francijā, Vācijā un citur. Kopš 1970. gada viņš bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, aktīvi iesaistījies tās darbībā, bijis Mākslas dienu rīcības komitejas priekšsēdētājs un basketbola zibensturnīru organizators, veicinot radošu gaisotni un mākslas pieejamību. Par savu ieguldījumu mākslā 1998. gadā Jānis Anmanis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Personība un ietekme
Jānis Anmanis bija spilgta un daudzpusīga personība, cilvēks, kurš ar savu enerģiju un degsmi aizrāva skatītājus. Viņa mērķis bija veidot līdzpilsoņiem citādu, brīvāku un pieejamāku mākslas izpratni, kā arī veicināt aktīvu iesaisti mākslas procesos. Anmaņa darbos vienmēr jūtama dvēsele; kādreiz viņš pats teicis: “Mākslā ir jābūt dvēselei, un, ja tā ir, tad glezna dzied.” Viņa radošā darbība aptvēra vairāk nekā sešas desmitgades, demonstrējot nepārtrauktu vēlmi eksperimentēt un meklēt jaunus izteiksmes līdzekļus. Pat saskaroties ar veselības problēmām un zaudējot spēju staigāt, mākslinieks saglabāja spēju radīt, apliecinot savu neizsmeļamo radošuma spēku. Viņa skatījums uz pasauli, kas bieži vien atspoguļoja gan cilvēciskās jūtas, gan dabas skaistumu, iedvesmos nākamo paaudžu māksliniekus un mākslas baudītājus.
Mākslinieka aiziešana ir liels zaudējums ne tikai viņa tuviniekiem un draugiem, bet arī visai Latvijas mākslas sabiedrībai. Jāņa Anmaņa radītie darbi paliks kā neizdzēšams mantojums Latvijas kultūras kanonā, kalpojot par apliecinājumu viņa nenoliedzamajam talantam un unikālajai, krāsām piepildītajai dzīvei.