NATO satraukums: Putina jaunā “Petreļa” raķete gatava lietošanai
Bruņoto spēku alianse NATO izsaka nopietnas bažas par Krievijas jaunās spārnotās raķetes “Burēvestņik” (krievu val. – “Petreļ”) gatavību dienestam. Šī kodolieročiem aprīkotā raķete, kurai NATO piešķīrusi apzīmējumu SSC-X-9 Skyfall, ir spējīga veikt līdz pat 5500 kilometru lielus attālumus un, pateicoties savam unikālajam dzinējspēkam, teorētiski varētu uzturēties gaisā gandrīz neierobežotu laiku. Tiek uzskatīts, ka tā spēj izvairīties no mūsdienu aizsardzības sistēmām, radot jaunu un grūti kontrolējamu risku Eiropai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesen publiski paziņoja par veiksmīgiem šīs raķetes izmēģinājumiem. NATO izlūkdienestu dokumenti, uz kuriem atsaucas mediji, apstiprina, ka “Burēvestņik” ir ļoti manevrētspējīga, spēj attīstīt ātrumu virs 900 kilometriem stundā un var tikt palaista no mobilām platformām. Šī spēja ļauj tai izmantot garus, neparastus maršrutus, lai apietu pretinieku pretgaisa aizsardzību, radot ievērojamas problēmas NATO.
Kodolreaktors kā galvenais drauds
Atšķirībā no parastajām spārnotajām raķetēm, kas izmanto tradicionālos degvielas veidus un ir ierobežotas ar savu degvielas krājumu, “Burēvestņik” ir aprīkota ar savu kodolreaktoru. Šis risinājums teorētiski nodrošina gandrīz neierobežotu darbības rādiusu, ļaujot raķetei palikt gaisā ilgstoši, mainīt kursu un uzbrukt mērķiem no jebkura virziena, tostarp apgabalos ar minimālu novērošanu, piemēram, dienvidu un polārajos reģionos. Šāda iespēja uzbrukt Eiropas mērķiem no jebkura virziena, apvienojumā ar palaišanas iekārtu mobilitāti, ievērojami palielina raķetes izdzīvošanas spējas un rada nopietnas aizsardzības problēmas.
Tomēr daži eksperti norāda, ka šī tehnoloģija nav bez riskiem. Lai gan kodolreaktors spēj nodrošināt ilgu lidojumu, raķete nespēj sasniegt hiperskaņas ātrumu, padarot to neaizsargātāku ilgstoša lidojuma laikā. Vēl nopietnākas bažas rada iespējamie avārijas scenāriji. Ir ziņots par negadījumiem raķetes izmēģinājumu laikā, tostarp par piecu zinātnieku bojāeju un radiācijas līmeņa paaugšanos. Kāds eksperts, Viljams Alberks, skaidrojis, ka lielākais risks ir tieši palaišanas brīdī – ja “Burēvestņik” tiktu notriekta, tās kodolreaktors varētu izkliedēt radioaktīvus materiālus plašā teritorijā, radot situāciju, kas pielīdzināma “mini Černobiļai debesīs”. Citi eksperti ir piesardzīgāki, norādot, ka radiācijas noplūde tiktu pamanīta.
Jauni draudi un NATO deficīti
Papildus “Burēvestņik” NATO uzmanību piesaista arī jauna Krievijas vidējā darbības rādiusa raķete SS-X-28 Oreshnik. Pirmo reizi tā tika izmēģināta Ukrainā 2024. gada novembrī. Lai gan tehniskās detaļas vēl nav pilnībā skaidras, tās darbības rādiuss līdz 5500 kilometriem un iespēja aprīkot galviņu ar kodolieročiem ir satraucoši. Baltkrievija jau paziņojusi, ka decembrī izvietos Oreshnik raķetes, aizbildinoties ar Rietumu eskalāciju.
NATO dokumenti arī izceļ draudus no jauniem Krievijas zemūdeņu projektiem, piemēram, Poseidon, kas paredzēti darboties no 2030. gada. Šīs zemūdenes, kas spēj iznīcināt stratēģiskus mērķus ASV un Eiropas krastos, ir grūti uztveramas un uzbrukšanai. Tiek atzīts, ka NATO šobrīd trūkst nepieciešamā ātruma un darbības rādiusa pretzemūdeņu torpēdu, lai efektīvi pretotos šiem jaunajiem draudiem. Kopumā NATO atzīst savus deficītus vidējā un ilgā darbības rādiusa spēju, īpaši kodolieroču jomā, nodrošināšanā.