Rezultātā privātais patēriņš, visticamāk, atgūsies tikai pakāpeniski 2025. gada otrajā pusē un turpinās pieaugt 2026. un 2027. gadā.
Paredzams, ka pēc laba snieguma 2025. gada pirmajā pusgadā investīcijas saglabāsies stabilas visu atlikušo gadu, ko veicinās ES fondu līdzekļu ieplūde un pieaugošie izdevumi aizsardzībai, un paredzams, ka tie saglabāsies atbalstoši arī 2026. un 2027. gadā.
Pēc ievērojama krituma 2024. gadā arī privātās investīcijas 2025. gadā atgūsies, ko veicinās stabils uzņēmumu kreditēšanas apjoms un zemākas aizņemšanās izmaksas.
Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis 2025. gadā samazināsies līdz 6,8%, bet 2026. un 2027. gadā, pieaugot darbaspēka pieprasījumam, tas turpinās samazināties.
EK arī prognozē, ka inflācija atbilstoši Eiropas Savienības saskaņotajam patēriņa preču indeksam (HICP) 2025. gadā sasniegs 3,6%, bet 2026. gadā samazināsies līdz 2,2% un 2027. gadā – līdz 2,4%.
Prognozēts, ka 2025. gadā valsts budžeta deficīts būs 3,1% no IKP, salīdzinot ar 1,8% no IKP 2024. gadā. Savukārt 2026. gadā valsts budžeta deficīts, domājams, palielināsies līdz 3,5% no IKP, bet 2027. gadā – līdz 4,3% no IKP.
EK rudens prognoze liecina, ka 2025. un 2026. gadā ES reālais IKP pieaugs par 1,4%, bet 2027. gadā – par 1,5%. Paredzams, ka arī eirozonā būs vērojama līdzīga tendence, un prognozēts, ka reālais IKP pieaugs par 1,3% 2025. gadā, 1,2% 2026. gadā un 1,4% 2027. gadā. Tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā turpinās samazināties, 2025. gadā sarūkot līdz 2,1%. ES inflācija savukārt saglabāsies nedaudz augstāka un 2027. gadā samazināsies līdz 2,2%, prognozē EK.
Kā rezumē Dombrovskis, šie rādītāji apliecina ES ekonomikas noturību sarežģītos apstākļos, par spīti tirdzniecības tarifiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Vienlaikus ir jāpaātrina darbs, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju, mazinātu birokrātiju un veicinātu ekonomikas izaugsmi, viņš uzsver.