Pieminot talantīgu mākslinieku, kurš Rīgai dāvājis veselu parku
Galerijā BIArt, kas atrodas Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, nesen notika aizkustinoša izstādes atklāšana, veltīta izcilā mākslinieka Vladimira Kudojara piemiņai. Izstāde ar nosaukumu «Vladimirs Kudojars, viņa draugi un paziņas» iepazīstina ar unikālu personību – svētdarbu, jautru pavēlnieku un nelielu huligānu, kurš nodzīvoja 93 gadus un kura simtgade tiktu svinēta pēc diviem gadiem.
Bagātīgs dzīvesstāsts un Rīgas ainava
Kudojara dzīvesstāsts ir iespaidīgs. Dzimis Ukrainā, viņš 1945. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Viņa talants atspoguļojas daudzās gleznās, bet īpaši interesants ir stāsts par viņa radošo un pat nedaudz bravūrīgo darbību – kā viņš esot piezīmējis sarkano zvaigzni pie Brežņeva portreta, stāvot uz ugunsdzēsēju mašīnas kāpnēm uz toreizējās Ļeņina ielas, kas tagad pazīstama kā Brīvības iela.
Dārziņu parks – Kudojara mantojums
Tomēr visievērojamākā Kudojara mantojuma daļa Rīgai ir parks Dārziņos. Viņš to sāka labiekārtot pats 1972. gadā, pārveidojot bijušo atkritumu poligonu par skaistu un sakoptu zaļo zonu. Pateicoties draugu atbalstam, kuri palīdzēja ar tehniku un resursiem, parks tika izveidots. Tas tika oficiāli atzīts un nosaukts mākslinieka vārdā 2016. gadā, kļūstot par klusu piemiņas zīmi viņa nenogurstošajam darbam un mīlestībai pret dabu.
Paaudžu tradīcijas dārzu mākslā
Vladimirs Kudojars pats uzskatīja dārzu un parku veidošanu par visaugstāko mākslas formu, salīdzinot to ar Dieva radīto Ēdenes dārzu. Šī aizraušanās bija arī dziļi personiska, jo viņa tēvs bija profesionāls dārznieks. Kudojars personīgi iegādājās un iestādīja vairāk nekā 120 koku – egles, kļavas, bērzi, ienesot parkā daudzveidību. Viņš papildināja kolekciju ar simtiem krūmu un daudzgadīgu puķu no Botāniskā dārza. Vēlāk, kad tika uzcelta Rīgas HES, radās iespēja izveidot pat sešus dīķus, piešķirot parkam papildu šarmu.
Mistiskā gaismā iemirdzējusies izstāde
Izstādes atklāšana notika pat mistiskos apstākļos. Kaut arī uz brīdi izstāžu zālē izslēdzās elektrība, pasākuma dalībnieki to aizvadīja sveču gaismā, kas radīja īpašu, intīmu atmosfēru. Šis negaidītais apstāklis vien vēl vairāk pasvītroja pasākuma emocionālo vērtību.
Krāšņs draugu un kolēģu kopdarbs
Izstādē piedalās arī Vladimira Kudojara kolēģi un draugi, kuriem bija tas gods pazīt šo daudzpusīgo personību. Kā stāsta galerijas BIArt kurators Valentīns Danilenko, viņa radošais loks bija pārsteidzoši plašs, apvienojot gan abstraktos māksliniekus, gan klasiskā reālisma pārstāvjus. Šī daudzveidība apliecina Kudojara spēju iedvesmot un vienot dažādu paaudžu un stilu māksliniekus. Danilenko uzsver, ka izstāde ir kā apliecinājums mākslinieka nozīmīgumam, jo par to liecina arī tas, ka mākslinieki atsaucās nekavējoties, bez jebkāda spiediena. Viņš uzsver: „Nav vajadzīga nekāda iemesla. Diemžēl, mākslinieka vairs nav. Bet viņš dzīvo. Palūkojieties, cik daudz ir viņa darbu. Un kamēr vienā darbā šajā zemē ir klātesošs, tikmēr mākslinieks paliek dzīvs.” Izstāde ir skatāma līdz decembra vidum.
Mīlestība uz visu mūžu – parks un portrets
Kudojara dzīvesbiedre, Valentīna Stepanovna, izstādē izteica dziļu pateicību par piemiņas pasākumu. Viņa īpaši uzsvēra parka nozīmi vīra dzīvē, nosaucot to par viņa „ne-saulslēgtu, bet cilvēka veidotu pieminekli”. Viņa dalījās siltās atmiņās par to, kā viņa joprojām redz parkā bērnus rotaļājamies un cilvēkus baudām dabu, sakot: „Un es visu laiku saku, ka Kudojars dzīvo.” Viņa arī atzīmēja, cik svarīgi viņai ir redzēt savu portretu, ko vīrs gleznojis, kad viņa bija jaunava, 24 gadu vecumā.
Iedvesma un krāsas vēstījums
Arī citi mākslinieki, kas piedalās izstādē, dalījās savās atmiņās. Mākslinieks Pons Proteuss izstādījis T-kreklu ar pārdzīvotās dabasskatus motīvu no dārziņu dīķa. Slavenais fotomākslinieks Grigorijs Aleksikovs stāstīja par savām mācībām pie Kudojara, kurš viņu iemācījis ne tikai tehnisko pusi, bet arī dziļāku krāsu uztveri. „Kamēr tu neticēsi, ka ēnā ir zilgani nokrāsa, tu to neredzēsi,” šos vārdus Kudojars bieži teicis Aleksikovam. Aleksikovs atzīst, ka daudzas no viņa pašreizējām profesionālajām prasmēm ir tieši Kudojara nopelns, un ka viņš bieži savu studentu vidū pieminējis savu skolotāju.
Filozofiskā pieeja un cilvēciskums
Grigorijs Aleksikovs arī atcerējās Kudojaru ar ratiņiem, ko viņš veda akmeņus, veidojot dīķi, un apbrīnoja viņa spēju būt gan fiziski aktīvam, gan dziļam domātājam. Viņš minēja, ka Kudojars, neskatoties uz savu nepatiku pret komunistisko ideoloģiju, prata draudzēties ar cilvēkiem ar dažādiem uzskatiem, jo uzskatīja, ka galvenais ir cilvēks. Šī filozofiskā pieeja un spēja saskatīt cilvēciskumu jebkurā indivīdā ir viena no Kudojara spilgtākajām īpašībām.
Gaismas uzvara pār tumsu
Akadēmijas preses atašejs Pēteris Antropovs, runājot par izstādi, uzsvēra, ka Kudojara personības un daiļrades jaunā izpratne veidojas no šiem stāstījumiem. „Un, tiklīdz iedegsies gaisma, mēs redzēsim viņa gleznas un mums būs vēl viens priekšstats par to, kas šeit ir izstādīts. Un tie, kas runāja – viņi ir ielikuši gaismu. Tagad atliek ielikt gaismu arī gleznās!” Viņa vārdi piepildījās, un drīz vien tika ieslēgta gaisma, simbolizējot mākslas triumfu. Šis mirklis apliecina, ka māksla un piemiņa par izcilām personībām vienmēr spēs uzvarēt jebkurus šķēršļus.