Valsts IT izdevumi Latvijā: miljoni izgaist kā melnā caurumāStrauji augošais IT budžets: Neprognozējamais kāpums
Latvijas valsts pārvaldes iestādes katru gadu arvien tērē ievērojami lielākas summas par informācijas tehnoloģijām (IT). Ja vēl 2020. gadā kopējie izdevumi IT jomā nepārsniedza 53 miljonus eiro, tad pašreizējie budžeta plāni liecina par vairāk nekā 100 miljonu eiro izlietojumu, kas ir gandrīz dubultšis pieaugums. Šāds nepieredzēts līdzekļu pieplūdums IT sektorā raisa nopietnus jautājumus par līdzekļu efektīvu izmantošanu un pārvaldību.
Kas «rij» lielāko daļu IT līdzekļu?
Analizējot izdevumu datus, atklājas, ka vairāk nekā puse no kopējās summas koncentrējas piecās galvenajās ministrijās. Starp līderiem ir Finanšu ministrija, Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Iekšlietu ministrija. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) IT uzturēšanai vien pagājušajā gadā tika atvēlēti vairāk nekā 17 miljoni eiro. Tieslietu ministrijas izdevumi ir pieauguši no 8,6 miljoniem līdz teju 12,2 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar nepieciešamību uzturēt un attīstīt plašus valsts reģistrus un informācijas sistēmas. Iekšlietu ministrija sešu gadu laikā ir dubultojusi savus IT izdevumus, sasniedzot 11,4 miljonus eiro. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā novērojams iespaidīgs kāpums – izdevumi gandrīz dubultojušies no 5,1 miljona līdz 11,5 miljoniem eiro, kas ietver arī centralizētos iepirkumus tehnikumiem un profesionālās izglītības iestādēm.
Dīvainās un neizskaidrojamās izmaksu pozīcijas
Tieši atsevišķu izdevumu pozīciju detaļas rada vislielākās bažas un neizpratni, pat IT speciālistiem. Piemēram, kāda tehnikuma maksājums 270 eiro par lietotni «WALK 15», kas būtībā ir brīvi pieejama katram viedtālruņa lietotājam, izsauc nopietnus jautājumus. Vēl dīvaināks piemērs ir Rīgas Metālapstrādes profesionālās vidusskolas maksājums 11 948 eiro firmai «LK Holding» par Instagram konta izveidi un reklāmas video. Rezultāts? Tikai 145 sekotāji un reti, ar lielām pauzēm parādījušies video. Šādu gadījumu priekšā runas par «racionālu līdzekļu izmantošanu» skan kā tukša skaņa.
Kur patiešām nonāk milzīgie līdzekļi?
Protams, ir arī pilnīgi saprotamas IT izdevumu kategorijas: programmatūras licenču iegāde, serveru uzturēšana, datu bāzu un reģistru tehniskais atbalsts, domēnu reģistrācija un konsultāciju pakalpojumi. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija tērē gandrīz 2 miljonus eiro Nīderlandes kompānijai «Elsevier» par piekļuvi starptautiskajai zinātniskajai datubāzei «SCOPUS», kā arī gandrīz tikpat daudz informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem uzņēmumam «Tet». Neraugoties uz šiem pamatotajiem izdevumiem, kopējā aina saglabājas satraucoša. Skaitļi pieaug straujāk, nekā ierēdņi spēj sniegt skaidrojumus par līdzekļu precīzu izlietojumu. Sevišķi nelabprātīgi situāciju komentē Aizsardzības ministrija, kuras IT izdevumi ir dramatiski pieauguši līdz 15 miljoniem eiro, turklāt lielākā daļa šī pieauguma ir vērojama vien pēdējos mēnešos, radot aizdomas par iespējamu līdzekļu necaurskatāmu novirzīšanu.