ES valstīm nepieciešamas daudzas drošības garantijas, ne tikai NATO 5. pants
Lietuvas eirokomisārs Andrjus Kubiļus ir aicinājis Eiropas Savienības dalībvalstis stiprināt savu drošību, izveidojot “daudzas garantijas”, kas papildinātu NATO 5. pantu. Šis aicinājums izskan laikā, kad Krievija arvien biežāk demonstrē savu spēku, un ASV militārais spēks Eiropā varētu mainīt savu klātbūtni.
Kubilius, runājot Viļņā konferencē “Baltijas valstu aizsardzība 2025: Kara mācības no Ukrainas”, uzsvēra Lietuvas vēsturisko pieredzi, kas liecina, ka vairākas drošības garantijas ir priekšnoteikums stabilītei. “Mēs, lietuvieši, savā vēsturē esam sapratuši, ka ir labāk nodrošināt sev daudzas drošības garantijas,” sacīja eirokomisārs. Viņš piebilda, ka blakus NATO 5. panta garantijām būtu vēlams ieviest arī Eiropas Savienības Līguma 42. panta 7. punkta garantijas ar skaidru mehānismu to īstenošanai. Tāpat Kubilius ieteica izveidot garantijas, kas nodrošinātu visu Austrumeiropas valstu savstarpēju aizsardzību, līdzīgi kā tās gatavojas aizstāvēt sevi.
ES un NATO aizsardzības spēju salīdzinājums
Eiropas Savienības savstarpējās aizsardzības klauzula, kas iekļauta Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktā un ir spēkā kopš 2009. gada, tiek tradicionāli uzskatīta par vājāku nekā NATO 5. pants. Lai gan abas klauzulas ir politiska rakstura instrumenti, daudzas ES dalībvalstis ir arī NATO locekles, kas kopīgi veic militārās mācības NATO pavēlniecībā. Decidējošu nozīmi mazākām Eiropas valstīm, īpaši tām, kas robežojas ar Krieviju, joprojām sagādā ASV iesaiste NATO.
Draudoša Krievijas militārā aktivitāte un Eiropas atbilde
Bijušais Lietuvas premjerministrs pievērsa uzmanību vairāku Eiropas izlūkdienestu prognozēm, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO 5. pantu pirms desmitgades beigām. Reaģējot uz šo potenciālo draudu, Eiropas valstis strauji palielina savus aizsardzības budžetus. Eiropas Komisija iepriekšējā gadā ir nākusi klajā ar priekšlikumu, kas paredz līdz 2030. gadam investēt aizsardzībā līdz 800 miljardiem eiro. Šajā stratēģijā noteiktas deviņas prioritārās jomas, tostarp munīcija un droni, kā arī četri “flagmaņu” projekti, kuriem jāpiešķir steidzama finansēšana. Starp šiem projektiem ir “Austrumeiropas robežu novērošanas sistēma” (Eastern Flank Watch) un “Drošības sienas” (Drone Wall), jo pierobežas valstis tiek uzskatītas par visvairāk pakļautām Krievijas hibrīddarbiem, tostarp gaisa telpas pārkāpumiem.
ASV loma un Eiropas aizsardzības neatkarība
Lai gan aizsardzība ES līmenī joprojām ir valstu kompetencē, šīs iniciatīvas praktiskā īstenošana lielā mērā ir atkarīga no NATO. ASV prezidenta Donalda Trampa iepriekšējie izteikumi par aizsardzības izdevumu palielināšanu un apšaubīšana par ASV turpmāko atbalstu aliansei ir radījuši bažas. ASV nesen paziņoja, ka pēc rotācijas Rumānijā neaizstās vienu savu brigādi. Tomēr gan Vašingtona, gan Bukareste, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir centušies mazināt bažas par šo daļējo izvešanu.
Kubilius aicinājums sasaucas ar bijušā Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāja, ģenerāļa Roberta Briegera pausto viedokli, kurš norādīja, ka ES augstākais militārais orgāns ir izdevis ieteikumus 42. panta 7. punkta praktiskajai īstenošanai, atzīstot, ka tas “nav piemērots nākotnei”. Eirokomisārs arī rosināja iesaistīt “kaujās rūdīto Ukrainas armiju” citu Eiropas valstu teritorijās kā papildu drošības garantiju.
Turpmākajos plānos Kubilius trešdien iepazīstinās ar diviem jauniem aizsardzības pakalpojumiem: viens, kas vērsts uz jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) un kvantu tehnoloģiju, ieviešanu nozarē, bet otrs – uz militārās mobilitātes uzlabošanu un paātrināšanu Eiropas kontinentā.