Elektroauto bums Latvijā: pārsniegta 10 000 vienību atzīme un mainās autovadītāju paradumi
Latvijas auto tirgus piedzīvo patiesu revolūciju – valstī nu ripo vairāk nekā 10 000 pilnībā elektrisku automašīnu. Šis nozīmīgais sasniegums apliecina, ka elektroauto vairs nav uzskatāms par luksusa preci vai tehnoloģisku eksperimentu, bet gan kļūst par arvien pieejamāku un pieprasītāku ikdienas izvēli Latvijas iedzīvotāju vidū. Interese par videi draudzīgiem transportlīdzekļiem ir strauji pieaugusi, ko spilgti apliecina fakts, ka vien 2025. gada pirmajos piecos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto ir palielinājies iespaidīgas 2,5 reizes.
Mazlietoto elektroauto tirgus uzņem apgriezienus
Auto eksperts Sergejs Romaņuks uzsver, ka videi draudzīgo auto segments Latvijā vairs netiek uzskatīts par nišu, bet gan par neatņemamu iedzīvotāju ikdienas izvēli. Īpaši strauja izaugsme novērojama mazlietoto elektroauto tirgū, kas liecina par pieaugošu uzticību šim inovatīvajam transporta veidam. Ja vēl pērn lietoti elektroauto veidoja 50% no finansētajiem darījumiem, tad šogad šis rādītājs ir sasniedzis pat 70%, kamēr 2023. gadā tas bija vien katrs piektais. Šī dinamika skaidri norāda uz patērētāju gatavību novērtēt un iegādāties iepriekš lietotus elektriskos spēkratus.
Jauno auto tirgū elektroauto jau nopietni konkurē ar dīzeļdzinējiem, savukārt benzīna automašīnu pieprasījums pamazām samazinās. Šī tendence iezīmē vēsturisku pavērsienu Latvijas auto tirgū, jo aizvien vairāk cilvēku atsakās no fosilā kurināmā un izvēlas zaļākus risinājumus. Tāpat sprādzienveidīga izaugsme piedzīvo plug-in hibrīdu segmentā – to finansējums šogad audzis sešas reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Šīs pozitīvās tendences saskan ar globālajām auto tirgus attīstības virzieniem, kur elektroauto pārdošanas apjomi stabili aug Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā, valstīm arvien stingrāk nosakot emisiju prasības un paplašinot atbalsta programmas.
Ķīnas elektroauto ienākšana un populārākie modeļi
Šī gada sākumā pirktāko jauno elektroauto topa augšgalā ierindojas Ķīnas-Zviedrijas kopuzņēmuma LYNK & CO 02 modelis, kas ir kompakts krosovers un nesen debitējis Eiropas tirgū ar bāzes cenu ap 35 000 eiro. Otrajā vietā seko Ķīnas ražotāja GWM ORA 03, kam punktā ir jau zināmāki autoražotāji – Toyota BZ4X un Peugeot 5008 modeļi. Savukārt starp mazlietotajiem elektroauto vislielāko pieprasījumu izpelnījušies Tesla Model 3, Audi E-tron 50/55, Hyundai Kona un Tesla Model Y.
Iedzīvotāju motivācija un šaubas par elektroauto iegādi
Swedbank aptaujas dati liecina, ka 45% tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties jaunu spēkratu. Lai gan lielākā daļa joprojām apsver benzīna un dīzeļa dzinējus (attiecīgi 27%), katrs piektais respondents domā par hibrīdauto iegādi – 17% par pašuzlādes hibrīdu un 15% par plug-in hibrīdu. Tikmēr elektroauto kā savu nākamo auto apsver tikai katrs desmitais respondents. Galvenās motivācijas videi draudzīga auto iegādei ir zemāka iegādes cena (73%) un zemākas ekspluatācijas izmaksas (71%), kam seko nodokļu atvieglojumi (43%), draudzīgāki finansēšanas noteikumi (31%) un valsts atbalsts elektroauto iegādē (29%).
Tomēr iedzīvotājus attur arī vairāki faktori: elektroauto augstā cena (66%), šaubas par bateriju veiktspēju (47%), nepietiekama uzlādes infrastruktūra dzīvesvietā un tās apkārtnē (37%), un ikdienā veikto attālumu ilgums, kam nepietiktu ar vienu auto uzlādi (30%). Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, elektroauto skaita pieaugums nozīmē, ka lielākoties tiek izmantota Latvijā ražota elektrība, bieži vien no mājsaimniecībās uzstādītiem saules paneļiem. Lai gan lielākā daļa joprojām apsver benzīna un dīzeļa dzinējus (attiecīgi 27%), katrs piektais respondents domā par hibrīdauto iegādi – 17% par pašuzlādes hibrīdu un 15% par plug-in hibrīdu. Tikmēr elektroauto kā nākamo auto apsver tikai katrs desmitais.
Uzlādes infrastruktūra un valsts atbalsts
Latvijas auto tirgus attīstība ar tādu ātrumu apliecina, ka esam uz pareizā ceļa, lai sekotu globālajiem ilgtspējas mērķiem. Valsts atbalsta programmas, piemēram, EKII programma, ir palīdzējušas veicināt elektroauto pieejamību, īpaši daudzbērnu ģimenēm. Tomēr, lai šī attīstība neapstātos, svarīgi, lai valsts arī turpmāk nodrošina ilgtermiņā plānotu atbalsta mehānismu elektroauto iegādei un uzlādes infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iedzīvotājiem saprotamu informāciju. Latvijā ir izveidota plaša elektroauto uzlādes staciju infrastruktūra, ko uztur VAS “Ceļu Satiksmes drošības direkcija” ar “e-mobi” tīklu, kas ietver 141 ātrās uzlādes staciju. Papildus tam darbojas arī “Elektrum” uzlādes iespējas, un vairāki tirdzniecības centri piedāvā bezmaksas uzlādes vietas saviem klientiem.
Lai gan publiskās uzlādes infrastruktūras attīstība Baltijā ir iespaidīga, sasniedzot vairāk nekā 1500 staciju, Latvijā aptuveni 15% elektroauto un plug-in hibrīdauto īpašnieku savus spēkratus nekad nelādē mājās, biežāk izvēloties alternatīvus uzlādes risinājumus. Tas liecina par publisko uzlādes staciju tīkla pieaugošo pieejamību un uzticamību.