Vai mākslīgā intelekta bums drīz beigsies?
Pēdējā laikā atkal uzvirmojušas bažas par iespējamu mākslīgā intelekta (MI) tirgus “burbuļa” plīšanu, liecinot par ievērojamu kritumu ASV tehnoloģiju akciju tirgū, kas ir jūtams kopš pērnā gada aprīļa. Šādas svārstības ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā šī sektora fundamentālo lomu globālajās finanšu tirgos. Kopš OpenAI izstrādātā ChatGPT nonākšanas publikā 2022. gada novembrī, ar MI saistītās akcijas ir veidojušas aptuveni 75% no S&P 500 indeksa atdeves, 80% no peļņas pieauguma un 90% no kapitāla izdevumu pieauguma. Slavenais “Brīnumainais septītnieks” – Nvidia, Microsoft, Apple, Alphabet, Amazon, Meta Platforms un Tesla – tagad kopā ir vērtīgāks nekā visa Ķīnas ekonomika. Tikai Nvidia vien pārspēj Japānas, pasaules trešās lielākās ekonomikas, vērtību.
Tomēr, pirms tālākām diskusijām, ir svarīgi definēt, kas īsti ir finanšu “burbulis”. Vai pašreizējais MI uzplaukums to patiešām apliecina? Kādas paralēles mēs varam vilkt ar agrāko “dot-com” drudzi, un, kas vēl svarīgāk, ar ko tas atšķiras? Investīciju kopiena joprojām ir dziļi sašķelta – daži vērotāji saskata satraucošas līdzības ar 2000. gadu “dot-com” krīzi, savukārt citi uzskata, ka pašreizējā MI revolūcija balstās uz reāliem, transformatīviem ekonomiskiem pamatiem.
Burbuļa pazīmes vai spēcīgas fundamentālās tendences?
UBS galvenais globālais akciju tirgus stratēģis Endrjū Gārtsvits uzskata, ka pašreizējais MI uzplaukums atbilst visām klasiskā “burbuļa” pazīmēm. Viņš norāda uz vairākiem atpazīstamiem modeļiem: pirmkārt, izplatītu domu par “pirkt kritumu”, kad investori steidzas iegādāties aktīvus to cenu krituma brīdī. Otrkārt, investoru pārliecība, ka “šoreiz jābūt citādi” tehnoloģiju revolūcijas dēļ. Treškārt, pieaugoša privāto investoru līdzdalība, kopā ar mīkstajiem monetārajiem nosacījumiem un stagnējošu peļņu ārpus lielākajām desmit ASV kompānijām. Gārtsvits atzīmē, ka 21% ASV mājsaimniecību jau pieder individuālās akcijas, bet kopā ar investīciju fondiem šis skaitlis sasniedz 33%. Tajā pašā laikā peļņas pieaugums lielā mērā ir koncentrēts tehnoloģiju gigantos. “Šobrīd, ārpus desmit lielākajām ASV kompānijām, 12 mēnešu prognozētā peļņa uz akciju ir gandrīz nulle,” viņš saka.
Tomēr citi brīdina pret pārāk vienkāršotām salīdzināšanas ar “dot-com” ēru. Goldman Sachs akciju tirgus analītiķis Pīters Opens haimers norāda, ka atšķirībā no spekulatīvajiem uzņēmumiem 2000. gadu sākumā, mūsdienu MI milži demonstrē reālu peļņu. “Lai gan MI akciju cenas ir ievērojami pieaugušas, tas ir panākts ar nepārtrauktu peļņas pieaugumu, nevis vienkāršu spekulāciju,” apgalvo Opens haimers. Viņš uzskata, ka pašreizējās dārgās akciju vērtības nav tik daudz saistītas ar spekulatīvu māniju, cik ar plašākiem makroekonomiskajiem apstākļiem: zemām procentu likmēm, augstiem globālajiem ietaupījumiem un garu ekonomisko ciklu, kas veicina riska aktīvus.
Galvenā atšķirība starp pašreizējo MI uzplaukumu un 1990. gadu beigu “dot-com” burbuli ir vērtējumos. Goldman Sachs dati liecina, ka vidējais 24 mēnešu prognozes cenas/peļņas (P/E) attiecība “Brīnumainajam septītniekam” ir 27 reizes. Tas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā vidējais vērtējums lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem 2000. gada “burbuļa” laikā, kad tādi uzņēmumi kā Cisco Systems, IBM, Oracle, Lucent Technologies tirgojās ar satriecošiem P/E rādītājiem.
Ne jau MI burbulis, bet gan jaudas ierobežojumi?
Vai MI uzplaukums beigsies ar “burbuļa” plīšanu, joprojām ir atklāts jautājums, kas dalās investīciju sabiedrībā. Taču, neņemot vērā spekulācijas par nākotnes vērtējumiem, parādās arvien aktuālāka un pragmatiskāka problēma. Līdz šim diskusijas par MI galvenokārt koncentrējās uz pieprasījumu – vai MI produkti un pakalpojumi atbilst reālām klientu vajadzībām. Taču tagad iegūst popularitāti jauns skatījums: pieprasījums nav problēma. Tieši otrādi, tas ir tik spēcīgs, ka nozare nespēj nodrošināt nepieciešamo aprēķinu jaudu un fizisko infrastruktūru.
Pēc Jordi Visser, 22V Research MI makro analīzes nodaļas vadītāja, teiktā, MI nozare saskaras ar nopietnu piedāvājuma puses izaicinājumu – īpaši enerģijas un infrastruktūras ziņā, kas nepieciešama tās izaugsmes atbalstam. „Tas nav “dot-com” burbulis, jo pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu,” Visser nesen teica YouTube. Viņš uzskata, ka „nākamā MI investīciju fāze nebūs noteikta pēc tā, kurš spēj tērēt visvairāk, bet gan pēc tā, kurš spēj izpildīt pieprasījumu ierobežojumu apstākļos.” Viņš minēja CoreWeave nesenās ienākumu pārskata kā pagrieziena punktu. Neskatoties uz milzīgo pieprasījumu, MI-mākoņdatošanas uzņēmuma ieņēmumu atlikums ceturkšņa griezumā gandrīz dubultojās līdz 55,6 miljardiem ASV dolāru, tomēr CoreWeave samazināja savu 2025. gada kapitālieguldījumu prognozi par līdz pat 40%, atsaucoties uz kavēto enerģētikas infrastruktūras piegādi. Arī Oracle saskaras ar līdzīgu problēmu. Neskatoties uz 455 miljardu ASV dolāru ieņēmumu atlikumu un nozīmīgiem līgumiem ar Meta, OpenAI un xAI, uzņēmums “joprojām atsakās no klientiem” jaudas trūkuma dēļ, kā apstiprinājis tā izpilddirektore Safra Catz.
“Atlikto līgumu paradokss”: līgumi bez jaudas
Tikai CoreWeave un Oracle kopā uzkrājuši vairāk nekā pus triljonu dolāru atlikto ieņēmumu, tirgus saskaras ar to, ko Visser dēvē par “atlikto līgumu paradoksu”. MI uzņēmumiem ir klienti, kapitāls un līgumi, taču tie nespēj pietiekami ātri ieviest infrastruktūru, lai tos monetizētu. Kreigs Šapiro, investīciju firmas Collaborative Fund dibinātājs un vadošais partneris, šo jautājumu nesen izvirzījis arī sociālajā tīklā X. “MI pieprasījums sadūrās ar fiziskajiem ierobežojumiem. Nākamais noslēpums ir zemes, enerģijas, ūdens un pieslēguma tīklu piekļuves kontrole. Uzņēmumi, kuriem ir nodrošināti megavati, ieņem spēcīgāku pozīciju nekā uzņēmumi, kas piegādā GPU. Lēta, stabila enerģija nosaka visa būvniecības tempa.”
Būtībā MI sektorā notiekošās pārmaiņas ir strukturālas. Šis nav vienkāršs jautājums par to, vai MI “burbulis” plīsīs, jo vēsture rāda, ka pat tad, kad burbuļi sabrūk, pamatā esošās tehnoloģijas bieži vien atgriežas spēcīgākas un transformatīvākas. MI gadījumā bailes nav par to, ka pieprasījums izzudīs – tās ir bailes, ka fiziskā pasaule vienkārši nespēj līdzi.