Pirms 90 gadiem – 1935. gada 18. novembrī – Rīgā tika svinīgi atklāts Brīvības piemineklis. “Delfi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu aicina aplūkot vēsturiskus foto no pieminekļa tapšanas un atklāšanas.
Kā vēstīts Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā, Brīvības pieminekļa idejas aizsākums meklējams 1921. gadā, kad dzima doma par Uzvaras vai Latvijas neatkarības karā kritušo kareivju pieminekļa celšanu. Laikā līdz pat 1930. gadam tika izsludināti četri konkursi, kuros ar savām idejām piedalījās dažādi slaveni latviešu tēlnieki un arhitekti, tai skaitā Marta Liepiņa-Skulme, Eižens Laube, Teodors Zaļkalns, Kārlis Zemdega un citi.
Noslēdzošajā vērtēšanā no 32 metiem par labāko atzina tēlnieka Kārļa Zāles projektu “Mirdzi kā zvaigzne”. Diskusijas par pieminekļa atrašanās vietu risinājās astoņus gadus līdz 1931. gadā nolēma, ka piemineklis būs Brīvības bulvārī vietā, kur tolaik atradās Pētera I pieminekļa postaments.
Pieminekļa celtniecību atbalstīja Latvijas valsts un plašas iedzīvotāju aprindas ar ziedojumiem, kopsummā trim miljoniem latu.
Brīvības pieminekļa pamatakmens piemineklim tika likts 1931. gada 18. novembrī. Tā atklāšana notika 1935. gada 18. novembrī, bet 1937. gadā izveidoja loka ceļus abpus piemineklim aiz jau esošām liepu rindām un novietoja tur solus. Pilnībā pieminekļa celtniecību pabeidza 1938. gada 17. novembrī.
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs. Brīvības pieminekļa atklāšanas ceremonija Rīgā. Rīga, 1935. gada 18. novembris
Piemineklī ir izmantots Somijas granīts: pelēkais un sārtais no Mirskiles, travertīns no Itālijas, Tivoli. Brīvības figūra – vara kalums ar zeltījumu. Pamata konstrukcija ir veidota no betona.
Brīvības pieminekļa autori līdzās Kārlim Zālem ir: arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji Ragnārs Mirsmēdens, Arnolds Naika un Jānis Zibens, tēlnieki Mārtiņš Šmalcs, Nikolajs Rambaks, akmeņkaļi Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis, Eduards Jākobsons u. c.
Kā Nacionālajā enciklopēdijā raksta mākslas vēstures profesore Laila Bremša, Brīvības piemineklis ir tēlnieka un arhitekta sadarbības rezultātā tapis telpiski plastisks mākslas darbs, kas ar vertikālo kopformu un figurālām skulptūrām iemūžina latviešu nācijas atbrīvošanās laikmetu un tā vērtības, apvienojot alegorisko, mitoloģisko un vēsturisko stāstījumu.
Par Brīvības pieminekļa tapšanu un Kārļa Zāles personību ir uzņemta filma “Ievainotais jātnieks” (2017), ar aktieri Imantu Stradu tēlnieka lomā.
Tāpat aicinām ielūkoties jaunajā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva tematiskajā kolekcijā, kas izveidota Latvijas Nacionālā arhīva digitālajā krātuvē “Redzi, dzirdi Latviju!” šeit.
Valsts svētku brīvdienās mudinām ielūkoties pagātnē un noskatīties kinodokumentus, kuros redzama gan Brīvības pieminekļa veidošana, gan svinīgā atklāšanas ceremonija – režisora Eduarda Krauca dokumentālajā filmā “Brīvības pieminekļa atklāšana Rīgā”.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit