Krievijas dronu uzbrukumu ēna pār Rumānijas ciematu
Pēdējās ziņās tiek vēstīts par satraucošu notikumu Rumānijas pierobežas ciematā Plauri, kas ir spiests pieredzēt evakuāciju Krievijas dronu uzbrukumu dēļ. Šis incidents, kas noticis pēc Krievijas veiksmīgiem dronu uzbrukumiem Turcijas kuģim, kas pārvadāja sašķidrināto naftas gāzi (SNG), radījis nopietnas bažas par drošību reģionā. Plauru ciemats, kas atrodas stratēģiski svarīgā vietā tieši Donavas upes pretējā krastā Ukrainas ostas pilsētai Izmajilai, kļuvis par potenciālu apdraudējumu.
Evakuācija un steidzama reaģēšana
No Plauru ciemata, kurā mīt aptuveni 100 līdz 150 cilvēki, tika veikta nekavējoša evakuācija. Vietējās varas iestādes, tostarp Čeatalkioi komūnas mērs Tjūdors Černega, aktīvi iesaistījās šajā sarežģītajā procesā. Tika uzsākta rūpīga ciema pārbaude māju pēc mājas, lai nodrošinātu visu iedzīvotāju drošību, kā arī veikta dzīvnieku evakuācija. Mērs uzsvēra situācijas nopietnību, norādot uz iespējamu kuģa eksploziju jebkurā brīdī, kas radītu vēl lielāku katastrofu.
Pasaules politiskais un drošības konteksts
Šis incidents nav vienīgais gadījums, kad Krievijas droni ielidojuši Rumānijas gaisa telpā. Kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, Rumānijai ir gara, 614 kilometru gara robeža ar Ukrainu, kas padara to par nozīmīgu drošības faktoru. Iepriekšējos gadījumos ir ziņots par Krievijas dronu neatļautu ielaušanos Rumānijas gaisa telpā, kā arī par dronu atlūzu nokrišanu Rumānijas teritorijā. Piemēram, 2025. gada 11. novembrī Rumānijas Aizsardzības ministrija ziņoja par Krievijas raidīta drona nokrišanu tās teritorijā. Arī septembrī tika konstatēts, ka Krievijas drons neatļauti uzturējies Rumānijas gaisa telpā aptuveni 50 minūtes. Lai gan šajos gadījumos tika uzsvērts, ka drons nelidoja virs apdzīvotām vietām un neradīja tiešus draudus iedzīvotāju drošībai, šie notikumi rada nepārtrauktu satraukumu un liecina par pieaugošo spriedzi Ukrainas krīzes kontekstā.
Starptautiskās reakcijas un brīdinājumi
Šādi Krievijas dronu incidenti NATO gaisa telpā, tai skaitā arī Polijas teritorijā, kur tika notriekti droni, ir radījuši stingru starptautisku nosodījumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir publiski paudis, ka Krievija acīmredzami paplašina karu ārpus Ukrainas robežām, izmantojot šādas provokācijas. Viņš uzsvēra, ka Krievijas militārie spēki precīzi zina, kur mērķē droni un cik ilgi tie spēj operēt, kas liek domāt par stratēģiski plānotām darbībām, nevis nejaušām kļūdām. Šādi notikumi rada nopietnas bažas par iespējamu eskalāciju un Krievijas agresijas paplašināšanos tālāk Eiropā.
Turcijas kuģa un apkalpes drošība
Krievijas dronu uzbrukuma mērķis bija SNG tankkuģis “Orinda”, kas kuģoja zem Turcijas karoga. Lai gan kuģis tika skarts, visi 16 Turcijas apkalpes locekļi paspēja evakuēties un tika ziņots, ka viņi ir bez ievainojumiem. Šis incidents pasvītro Turcijas nozīmīgo lomu reģionālajā tirdzniecībā un uzsver, ka arī civilā infrastruktūra un tās apkalpes var kļūt par Krievijas agresijas upuriem.