Eiropas Komisijas prognozes Latvijas tautsaimniecībai: Mērens optimisms un stabilizācijas pazīmes
Eiropas Komisija (EK) šogad prognozē Latvijas ekonomikas izaugsmi 1% apmērā, kas ir neliels uzlabojums salīdzinājumā ar pavasarī sniegtajām aplēsēm. Šis mērenais, tomēr optimistiskais skaitlis sniedz pamatu cerībām uz pakāpenisku atveseļošanos pēc iepriekšējā gada stagnācijas perioda. Līdzās Latvijai, Igaunijai tiek prognozēta 0,6% izaugsme, savukārt Lietuva varētu sasniegt 2,4% tautsaimniecības pieaugumu.
Paredzams, ka tuvākajos gados Latvijas bruto iekšzemes kopprodukts (IKP) turpinās kāpt: 2026. gadā prognozēts 1,7% pieaugums, bet 2027. gadā – 1,9%. Kā uzsver Eiropas Komisijas ekonomikas un finanšu lietu, nodokļu un muitas komisārs Valdis Dombrovskis, galvenie izaugsmes dzinējspēki būs gan privātā patēriņa pieaugums, ko veicinās algas kāpums, gan arī investīciju aktivizēšanās, īpaši pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam. Šis ir būtisks signāls, ka Eiropas līdzekļi turpina spēlēt izšķirīgi svarīgu lomu mūsu valsts attīstībā.
Investīciju pieaugums un tā virzītāji
Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko nenoteiktību, kas joprojām ir kā tumšs mākonis virs Eiropas un pasaules, EK prognozes liecina par investīciju pieaugumu gan privātajā, gan valsts sektorā Latvijā. Pēc veiksmīga pirmā pusgada 2025. gadā, investīciju līmenim vajadzētu saglabāties stabilam līdz pat gada beigām. Šo stabilitāti nodrošinās ne tikai ES fondu plūsma, bet arī aizsardzības izdevumu pieaugums, kas turpinās stimulēt investīcijas arī 2026. un 2027. gadā. Šī aizsardzības nozares izaugsme ir nepieciešama reaģējot uz mainīgo drošības situāciju pasaulē un demonstrē mūsu valsts gatavību stiprināt savu drošību.
Privātās investīcijas, kas piedzīvoja ievērojamu kritumu 2024. gadā, šogad gaida atkopšanās. Tam par pamatu kalpos stabils uzņēmumu kreditēšanas līmenis un zemākas aizņemšanās izmaksas. Šis faktors ir ārkārtīgi svarīgs, jo tieši privātā sektora aktivitāte ir ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Kā stāsta kāds uzņēmējs no Rīgas, “kaut arī grūti brīži ir bijuši, šobrīd redzam gaismu tuneļa galā – ceram uz stabilāku nākotni.”
Inflācija un budžeta rādītāji: izaicinājumi un prognozes
Tomēr ne viss ir tik saulaini. Tiek prognozēts arī inflācijas pieaugums. Galvenais iemesls tam ir energoresursu cenu deflācijas ietekmes mazināšanās, savukārt pakalpojumu un pārtikas cenu kāpums saglabāsies augsts. Saskaņā ar prognozēm, inflācija Latvijā 2025. gadā sasniegs 3,6%, 2026. gadā nedaudz samazināsies līdz 2,2%, bet 2027. gadā prognozēts 2,4% kāpums.
Valsts budžeta deficīts prognozēts pieaugs. 2025. gadā tas varētu sasniegt 3,1% no IKP, ko veicinās gan lēnāks ieņēmumu pieaugums, gan esošo izdevumu palielināšanās. Līdz 2027. gadam deficīts varētu pieaugt pat līdz 4,3%, galvenokārt dēļ aizsardzības izdevumu pieauguma. Lai gan šie skaitļi varētu radīt bažas, svarīgi atcerēties, ka tie ir prognozes, un fiskālā politika spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Kā atzīmēja viens no EK analītiķiem, “mūsu prognozes ir pamats diskusijai un rīcībai, nevis akmenī iekalts liktenis.”
Patēriņš, uzkrājumi un bezdarba līmenis
Privātais patēriņš un investīcijas joprojām tiek uzskatītas par galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem 2026. un 2027. gadā. Tomēr 2025. gadā, neraugoties uz tautsaimniecības atgūšanos pēc 2024. gada lēna tempa, sarežģītā ģeopolitiskā situācija varētu mudināt iedzīvotājus palielināt uzkrājumus. Prognozēts, ka pēc strauja kāpuma 2024. gadā, mājsaimniecību uzkrājumu līmenis turpinās pieaugt, sasniedzot 6,4% 2025. gadā, kas ir augstāks rādītājs nekā pirms pandēmijas. Līdz ar to privātais patēriņš, visticamāk, pilnībā atgūsies vien 2025. gada otrajā pusē un turpinās pieaugt turpmākajos gados.
Pozitīvā nots ir prognozes par bezdarba līmeni. Paredzams, ka 2025. gadā tas samazināsies līdz 6,8% un turpinās kristies arī 2026. un 2027. gadā, ko veicinās darba spēka pieprasījuma pieaugums. Tas ir lielisks vēstījums darba meklētājiem un apliecina tautsaimniecības atlabšanas pozitīvo dinamiku.
Plašāks Eiropas konteksts
Visas ES ekonomika 2025. un 2026. gadā prognozēta 1,4% izaugsme, bet 2027. gadā – 1,5%. Eurozonē novērojama līdzīga tendence: paredzams, ka tās IKP palielināsies par 1,3% 2025. gadā, par 1,2% 2026. gadā un par 1,4% 2027. gadā. Inflācija eurozonē turpinās samazināties, 2025. gadā sasniedzot 2,1%. ES inflācija būs nedaudz augstāka, bet 2027. gadā samazināsies līdz 2,2%.
Valdis Dombrovskis uzsver, ka šīs prognozes apliecina ES ekonomikas noturību, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, tirdzniecības tarifiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Vienlaikus viņš akcentē nepieciešamību paātrināt pasākumus Eiropas konkurētspējas stiprināšanai, birokrātijas mazināšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai. Šie ir svarīgi jautājumi, kas prasa nepārtrauktu uzmanību un aktīvu rīcību gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.