Tehnoloģiju magnāts Pīters Tīls ir izpildījis savu investīciju stratēģiju, pilnībā izpārdodot savas akcijas pasaulē strauji augošajā mākslīgā intelekta (MI) mikroshēmu ražošanas gigantā “Nvidia”. Šāds lēmums pieņemts laikā, kad tirgū pieaug bažas par iespējamo MI “burbuli”, kas varētu sagādāt nepatīkamus pārsteigumus investoriem. Šis solis liecina par piesardzīgu attieksmi pret strauji augošajiem, bet potenciāli nestabiliem tirgus segmentiem, pat ja tie saistīti ar tehnoloģijām, kas maina pasauli.

Pītera Tīla fonds “Thuel Macro LLC” ir oficiāli paziņojis par 53 7742 “Nvidia” akciju pārdošanu, kuru kopējā vērtība mērāma vairākos simtos miljonu dolāru. Šī ziņa, kas publicēta ASV Vērtspapīru un biržu komisijas iesniegtajā fonda veidlapā, nonākusi arī sabiedrības uzmanībā, un to plaši izplatījis arī ziņu aģentūras “Reuters”.

Bažas par MI “burbuli” un investīciju stratēģijas maiņa

Šī stratēģiskā izpārdošana notiek uzņēmumā, kas tiek dēvēts par MI jomas “superzvaigzni”. “Nvidia” tirgus vērtība oktobrī tika aplēsta 5 triljonu dolāru apmērā, taču pēc ceturkšņa datu publicēšanas 18. novembrī tā strauji kritās līdz 4,41 triljonam dolāru. Šādas svārstības akciju tirgū ir ierastas, taču tās bieži vien ir signāls par iespējamām problēmām nākotnē, īpaši tehnoloģiju sektorā, kur cenas var pieaugt ļoti strauji, bet arī kristies tikpat ātri.

Pīters Tīls nav noslēpis savu piesardzību attiecībā uz MI tirgus vērtējumiem. Jau iepriekš viņš ir paudis bažas, ka MI nozare varētu būt pārvērtēta. Viņa investīciju filozofija, kas balstīta uz dziļu analīzi un ilgtermiņa redzējumu, šķiet, mudina viņu izvairīties no potenciāliem riskiem, pat ja tie saistīti ar tehnoloģijām, kas veido nākotni.

Tīla rīcība ir pretrunā ar vispārējo entuziasmu par MI, kas izraisījis strauju “Nvidia” akciju pieaugumu. Uzņēmums ir kļuvis par spēkavīru tehnoloģiju pasaulē, jo tā jaudīgie procesori ir nepieciešami arvien sarežģītāku mākslīgā intelekta modeļu apstrādei. Faktiski, “Nvidia” ir bijusi galvenais dzinējspēks milzīgajai izaugsmei S&P 500 indeksā, nodrošinot ievērojamu daļu no peļņas pieauguma pēdējā laikā. Tā vērtība vien īpaši izceļas, pārspējot pat veselas valstu ekonomikas, piemēram, Japānu.

Pasaules tendences un “Nvidia” nākotne

Šī brīža situācija akciju tirgū, kas tiek raksturota ar bažām par MI “burbuli”, nav vienīgā. Kopš 2022. gada novembra, kad publiskajā telpā parādījās ChatGPT, ar MI saistītās akcijas veidojušas aptuveni 75% no S&P 500 indeksa atdeves. Tas nozīmē, ka visa tirgus dinamika ir ļoti atkarīga no šī viena sektora. “Brīnumainais septītnieks” – “Nvidia”, “Microsoft”, “Apple”, “Alphabet”, “Amazon”, “Meta Platforms” un “Tesla” – kopā ir vērtīgāks nekā visa Ķīnas ekonomika. Šāda koncentrācija var radīt nestabilitāti, ja kāds no šiem gigantiem saskartos ar problēmām.

Tomēr, pat ja “burbulis” plīsīs, daudzi eksperti uzskata, ka pieprasījums pēc “Nvidia” mikroshēmām saglabāsies augsts. Tādas tehnoloģiju kompānijas kā “Microsoft” turpina investēt miljardus datu centru izveidē, kas ir būtiski MI tehnoloģiju attīstībai. Tas liecina, ka “Nvidia” loma globālajā tehnoloģiju infrastruktūrā ir fundamentāla un maz ticams, ka tā ātri mazināsies.

Ne tikai Tīls, bet arī citi

Pīters Tīls nav vienīgais investors, kurš nolēmis samazināt savu ekspozīciju pret MI akcijām. Arī japāņu investīciju gigants “Softbank” un tā izpilddirektors Masajoši Sons ir pārdevuši savas “Nvidia” akcijas. Interesanti, ka Sons pēc tam novirzīja savus līdzekļus uz citu MI uzņēmumu – “OpenAI”. Tas norāda uz dažādām investīciju stratēģijām, pat vienas nozares ietvaros. Kamēr vieni bažījas par pārvērtējumu un izvēlas drošākus variantus, citi meklē jaunas iespējas arvien augošajā MI pasaulē.

Šīs investīciju tendences atspoguļo plašāku diskusiju par to, vai pašreizējā MI uzplaukuma fāze ir ilgtspējīga, vai tā ir tikai pagaidu fenomens, kas balstīts uz spekulācijām. Daži analītiķi saskata paralēles ar 2000. gada “dot-com” drudzi, brīdinot par iespējamu krīzi. Citi apgalvo, ka šoreiz situācija ir citādāka, jo MI tehnoloģijas ir balstītas uz reāliem, transformatīviem ekonomiskiem pamatiem.

Piemēram, UBS globālais akciju tirgus stratēģis Endrjū Gārtsvits norāda uz vairākām klasiskām “burbuļa” pazīmēm: izplatītu domstarpību principu “pirkt kritumu”, pārliecību, ka “šoreiz jābūt citādi” tehnoloģiju revolūcijas dēļ, kā arī pieaugošu privāto investoru līdzdalību. Tomēr, salīdzinājumā ar “dot-com” drudzi, pašreizējās vērtējumu attiecības, piemēram, “Nvidia” un citu “Brīnumainā septītnieka” uzņēmumu vidējā prognozētā cena/peļņa (P/E) ir ievērojami zemākas nekā tā laika tehnoloģiju gigantiem.

“Atlikto līgumu paradokss” ir vēl viens faktors, kas norāda uz potenciālām problēmām. MI uzņēmumiem ir daudz klientu un līgumu, bet tie nespēj pietiekami ātri ieviest infrastruktūru, lai tos realizētu. Tas rada situāciju, kurā pieprasījums saduras ar fiziskiem ierobežojumiem.

Neskatoties uz šīm bažām, “Nvidia” turpina demonstrēt iespaidīgu izaugsmi. Tās nesenais sasniegums – kļūt par pirmo publisko uzņēmumu, kura tirgus vērtība īslaicīgi pārsniegusi 4 triljonus dolāru (2025. gada 5. novembrī) – ir apliecinājums tās nozīmīgajai lomai MI revolūcijā. Šis sasniegums, lai gan īslaicīgs, demonstrē investoru milzīgo uzticību un entuziasmu par MI nākotni. Taču ar jebkuru strauju izaugsmi nāk arī atbilstoši riski, un Tīla rīcība ir skaidrs signāls, ka pat visperspektīvākajos tirgos ir vērts saglabāt modrību.