Latvijas iedzīvotāji masveidā apgūst e-komerciju: Maksājumu paradumi mainās dramatiski

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju maksājumu paradumi ir piedzīvojuši ievērojamu transformāciju, kas nepārprotami norāda uz strauju pāreju uz e-komerciju. Gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars ir strauji audzis, padarot digitālos maksājumus par dominējošo norēķinu formu valstī. Šīs pārmaiņas nav tikai statistikas dati, bet gan spilgts apliecinājums tam, ka sabiedrība aktīvi integrējas digitālajā vidē un pieņem jaunus, ērtākus maksājumu risinājumus.

Finanšu eksperts Ulvis Pāvuls uzsver, ka tiešsaistē veikto maksājumu apjoms Latvijā pēdējo piecu gadu laikā ir trīskāršojies, kas skaidri parāda e-komercijas neapturamo virzību uz priekšu. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati, kamēr Eiropas Savienībā kopumā skaidra nauda joprojām ieņem pirmo vietu kā visbiežāk izmantotais norēķinu veids, Latvija ir spērusi drosmīgu soli uz priekšu. Šobrīd jau 78% maksājumu Latvijā notiek bezskaidras naudas veidā. Tas ir ievērojams lēciens digitālo maksājumu virzienā. Šobrīd skaidras naudas maksājumi Latvijā veido 26%.

Vēl iespaidīgāka ir tiešsaistes norēķinu dinamika: ja vēl 2019. gadā tikai 7% iedzīvotāju ikdienas maksājumus veica tiešsaistē, tad līdz 2024. gadam šis rādītājs ir sasniedzis pat 25%. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais maksājums Latvijā tiek veikts elektroniski! Šī dinamika nav raksturīga tikai Latvijai; līdzīgas tendences vērojamas arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars ir audzis par 17%, bet Igaunijā – par 8%.

Digitālās revolūcijas virzītājspēki

Šīs pārmaiņas nav notikušas nejauši. Tās veicina vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, nepārtraukta e-komercijas attīstība un arvien plašāks pieejamo preču un pakalpojumu klāsts tiešsaistē. Otrkārt, uzņēmēju vēlme piedāvāt klientiem ērtākus, ātrākus un mūsdienīgākus norēķinu risinājumus. Vienlaikus sabiedrības digitālās prasmes kļūst arvien augstākas. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neaizstājamu ikdienas sastāvdaļu – sākot no pārtikas iegādes un komunālo maksājumu veikšanas, līdz pat pakalpojumu rezervēšanai vai transporta izmantošanai, izmantojot mobilās lietotnes.

Interesanti, ka Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi visvairāk pieauguši tieši pārtikas un ikdienas preču iegādē, kā arī pieaugošajā ēdienu piegādes pasūtījumu skaitā, kas tagad veido jau 11% no visiem maksājumiem. Agrāk mazāk nozīmīga kategorija nu ir kļuvusi par būtisku daļu no mūsu ikdienas patēriņa.

Tiešsaistē tērējam vairāk

Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23% vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.

Dati liecina, ka īpaši strauji audzis Apple Pay izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī Google Pay pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, taču lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies. Lielākā daļa lietotāju, kas sākuši izmantot Apple Pay, agrāk veikuši maksājumus ar bankas pārskaitījumu, kas liecina par fundamentālu uzvedības maiņu.

Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022. gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties

Kā norāda eksperts, tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci – digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.