Ceturtdien, 20. novembrī, Saeima noraidīja opozīcijas deputātu priekšlikumu izteikt neuzticību satiksmes ministram Atim Švinkam (P), kurš uzrunā deputātiem norādīja uz problēmām autobusu satiksmes jomā un tās risinājumiem. Švinka daļu uzrunas veltīja “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līdera Aināra Šlesera iespējamajām biznesa interesēm transporta jomā.
Satiksmes ministra demisiju pieprasīja Linda Liepiņa (LPV), Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Jānis Vitenbergs (NA), Kristaps Krištopans (LPV), Maija Armaņeva (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Ilze Stobova (LPV), Ramona Petraviča (LPV), kā arī pie frakcijām nepiederošās deputātes Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Jeļena Kļaviņa, pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters.
Švinkas demisiju atbalstīja 45 deputāti, tostarp Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti Uldis Augulis un Jānis Vucāns, bet “pret” balsoja 47 parlamentārieši. Pie frakcijām nepiederošais deputāts Igors Rajevs balsojumā atturējās.
Bažas par sabiedrisko transportu
Ministra demisija tika prasīta saistībā ar opozīcijas deputātu bažām par reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīklu.
Opozīcijas deputāti norāda, ka valsts dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad samazināsies par 16%, kā arī paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.
Opozīcija uzskata, ka plānotās maršrutu tīkla izmaiņas veiktas steigā, neizvērtējot un neanalizējot pasažieru vajadzības un pieejamās alternatīvas. “Izmaiņu rezultātā būtiski pieaugs tehnisko reisu skaits, kas nozīmē, ka pasažieris varēs aizbraukt vienā virzienā, bet atpakaļ nevarēs nokļūt. Tiek slēgti reisi, kas ir vienīgie reisi konkrētā apdzīvotā vietā, kā arī reisi ar ievērojamu pasažieru skaitu,” norāda opozīcija.
Švinka apņemas strādāt
Uzrunā Saeimai satiksmes ministrs norādīja, ka, stājoties amatā, viņš apzinājās izaicinājumus nozarē, Švinka nevienu brīdi no tiem nav slēpies. “Esmu tiem skatījies acīs, pieņēmis atbildību ar sistemātisku, stratēģisku skatījumu, lai veidotu Latviju par attīstītu un satiksmē labklājīgu vietu visiem,” uzsvēra ministrs un piebilda, ka viņš nāks klajā ar risinājumiem, kas saistīti ar digitalizāciju, kā arī sistēmas un maršrutu sakārtošanu.
Švinka sacīja, ka priekšā vēl ir daudz darāmā, piemēram, infrastruktūras atjaunošana, sabiedriskā transporta modeļa pārskatīšana, dzelzceļa un starptautisko savienojumu sakārtošana, turklāt tas viss notiks finansiāli izaicinošā laikā.
Viņš norādīja uz iepriekšējos gados noslēgtiem līgumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā, bet sistēma tiks sakārtota “bez slēptām interesēm, bet ar tīru sirdsapziņu un skaidru pārliecību”. Švinka pieļāva jaunu līgumu slēgšanu gadījumos, kad darījuma partneri norādīs, ka darboties esošā līguma ietvaros nav iespējams.
Švinka arī uzsvēra, ka viņš apņēmīgi un mērķtiecīgi strādā, lai Latvijas satiksme būtu vienlīdz pieejama gan pilsētā, gan Latvijas laukos un reģionos.
Tāpat satiksmes ministrs pauda savus pārdomas par to, kāpēc “Latvija pirmajā vietā” frakcijas deputāti virza jautājumu par sabiedrisko transportu. “Ir bizness. Ir bizness, saistīts ar politiku. “Liepājas autobusu parks” (LAP) – kāds ir šo īpašnieku sastāvs? Mēs Šlesera kungu un ģimeni tur noteikti saskatām. Un vai tādā veidā mēs kārtojam šīs lietas, ka atklātā veidā politiski virzām atbalstu uzņēmējiem, kur pa vidu nejauši ir arī savas intereses?” uzsvēra Švinka.
Viņš arī sniedza informāciju par LAP finansiālo situāciju, norādot, ka uzņēmuma bruto peļņas līmenis ir krities, augušas administratīvās izmaksas, samazinājusies ilgtermiņa aktīvu vērtība, kas norāda uz iespējamu flotes samazināšanu. Viņš arī atgādināja par karteļa lietu, kurā pirms pāris gadiem bija iesaistīts LAP.
Ministrs arī sniedza vērtējumu Šleseram kā uzņēmējam. “Šlesers sevi pasludina par uzņēmēju. Pasaules klasikā ir šie “garāžas” uzņēmēji, kuri no nulles ir radījuši un veidojušu savu karjeru. Nav jau slikti, ka jauns, enerģisks, valodu zinošs, ambiciozs cilvēks kāpj iekšā miljonāra kamanās. Protams, koordinatora spējas arī vajadzīgas. Visu cieņu. Bet nevajag uzreiz varbūt pasludināt to kā klasisku uzņēmēju, kā uzņēmēja paraugu, tālāk izvēloties biznesa modeli. Biznesa modeļi dažādi. Un parazītiskais biznesa modelis, kur, izmantojot savas iestrādnes satiksmes jomā, paņemot vienu vai otru biznesu, mēs akceptējam visu acu priekšā,” sacīja Švinka.
Kritiku par Švinkas pausto pauda Pleškāne, kura uzsvēra, ka tā nevar runāt par uzņēmumiem. “Tas ir uzbrukums demokrātijai. Runa bija ne tikai nepatiesa, bet bīstama. Tas bija uzbrukums vienam konkrētam uzņēmumam. Tas nav pieļaujams demokrātiskā valstī. Rokas nost no demokrātijas,” uzsvēra pie frakcijām nepiederošā deputāte un piebilda, ka, pateicoties uzņēmumiem, Satiksmes ministrija saņem algu.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit