Kulbergs pauda viedokli, ka ir jāpārskata pašreizējie līgumi un jānovērš bijušā satiksmes ministra Linkaita laikā pieļautās kļūdas.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne norādīja, ka katra deputāta pienākums esot atbalstīt šo demisijas pieprasījumu, jo ar tādu ministru un attieksmi kā Švinkam nebūšot nozares, sabiedriskā transporta, ceļu un ostu.
Viņa akcentēja, ka ministra atbilde uz pieprasījumu nevis kliedē bažas, bet pierāda, ka krīze ir dziļāka.
“Šis balsojums ir par sirdsapziņu, par jūsu vēlētājiem, tā nav reforma, tas ir absurds uz nodokļu maksātāju rēķina,” pauda Pleškāne, norādot, ka Švinka esot atzinis, ka lēmums par maršruta tīkla izmaiņām apstiprināts pirms datu analīzes beigām, kas, viņas ieskatā, ir “klajš pārvaldības pārkāpums”.
Kaspars Briškens (P) norādīja, ka Švinka neesot pareizais šī deputātu pieprasījuma adresāts. Deputāts norādīja, ka viņam ir iespēja Saeimas Tautsaimniecības komisijā novērot dažādus politiskos spēkus, kas dažādu motīvu vadīti iestājas par autocentrismu.
Briškens pauda, ka, uzsākot darbu Satiksmes ministrijā (SM), viņš konstatējis, cik neilgtspējīgs ir pašreizējais reģionālo sabiedrisko pārvadājumu finansēšanas modelis.
“SM gadu no gada tiek nostādīta “pazemīga lūdzēja lomā”, gada beigās meklējot iztrūkstošos padsmit miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai faktiski izpildītu ļoti viegli prognozējamas saistības pret autobusu pārvadātājiem un kompensētu radušos zaudējumus,” apgalvoja Briškens.
Kā norādīja Briškens, “Progresīvie” šo reformu sākuši ar “ārkārtīgi problemātisku vēsturisko mantojumu” – gan valstij neizdevīgiem otrās paaudzes pārvadājuma līgumiem, gan Konkurences padomes konstatētajām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp pārvadātājiem, stihiskām, apjomīgām reisu atcelšanām, nesalāgotiem kustību grafikiem, nefunkcionējošu vienotās biļetes platformu.