Datu melnās bedres beigas: Ko sagaidīt no ASV darba tirgus ziņojuma pēc dīkstāves
Gandrīz septiņas nedēļas ilgušais ASV valdības dīkstāves periods atstāja investorus, uzņēmējus, politikas veidotājus un pat Federālo rezervju sistēmu (FRS) šķietami pilnīgā neziņā par Amerikas darba tirgus veselību. Darbinieki, kas parasti rūpējas par darba ņēmēju un bezdarbnieku datu apkopošanu, tika palaisti bezalgas atvaļinājumā un nespēja pildīt savus pienākumus. Tagad, kad dīkstāve ir beigusies, Darba departaments ceturtdien beidzot metīs gaismu uz situāciju, publiskojot septembra nodarbinātības datus – gandrīz septiņas nedēļas pēc sākotnēji plānotā termiņa.
Ekonomisti prognozē, ka septembrī tika radītas aptuveni 50 000 jaunu darba vietu. Lai gan šis skaitlis nav iespaidīgs, tas tomēr ir neliels uzlabojums salīdzinājumā ar augustā reģistrētajām nieka 22 000 jaunajām pozīcijām. Šāds vājš pieaugums, kas turpinās kopš pavasara un vasaras, vienlaikus ar minimālu darba vietu likvidēšanu, rada interesantu darba tirgus dinamiku. Tas nozīmē, ka tie amerikāņi, kuriem jau ir darbs, lielākoties bauda stabila nodarbinātības drošību, savukārt tie, kuri meklē darbu, bieži saskaras ar nopietnām grūtībām.
„Normāli akciju un obligāciju tirgi parasti vienaldzīgi reaģē uz šādiem novecojušiem datiem,” atzīst tirgus stratēģis Metjū Raiens no finanšu pakalpojumu uzņēmuma Ebury. Taču šoreiz situācija ir citāda. „Investori ir tik izslāpuši pēc svaigām ekonomikas ziņām, ka mēs sagaidām ārkārtīgi augstu volatilitāti ap ziņojuma publiskošanu.”
Septembra dati var ietekmēt procentu likmju lēmumus
Šogad ASV darba tirgu ir ietekmējuši vairāki faktori. Tostarp jūtamas augsto procentu likmju sekas, kas tika ieviestas, lai cīnītos ar 2021.–2022. gada inflācijas lēcienu. Papildu nenoteiktību rada arī prezidenta Donalda Trampa politikas plāni attiecībā uz importa tarifiem gandrīz visām pasaules valstīm un noteiktiem produktiem, sākot no vara līdz pat ārvalstu filmām. Šie pasākumi rada bažas par pieprasījuma samazināšanos un potenciālu darba vietu zaudēšanu noteiktās nozarēs.
Jau septembrī veiktās Darba departamenta izmaiņas parādīja, ka gada laikā, kas beidzās martā, tika radīts par 911 000 mazāk darba vietu, nekā sākotnēji ziņots. Tas nozīmē, ka šajā periodā darba devēji vidēji mēnesī radīja tikai 71 000 jaunu darba vietu, nevis sākotnēji prognozētos 147 000. Kopš marta nodarbinātības pieaugums ir palēninājies vēl vairāk – līdz vidēji 53 000 darba vietu mēnesī. Salīdzinājumam, 2021.–2023. gada periodā pēc COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem ekonomika radīja vidēji 400 000 darba vietu mēnesī – tas bija iespaidīgs atveseļošanās posms.
Tomēr Stīvens Stenlijs, galvenais ASV ekonomists bankā Santander, izsakās nedaudz optimistiskāk par septembra nodarbinātību nekā daudzi viņa kolēģi. Viņš prognozē, ka darba devēji ir radījuši 75 000 darba vietu. Stenlijs norāda uz prezidenta Donalda Trampa stingro nostāju nelegālās imigrācijas jautājumā, kas, viņaprāt, samazina darba meklētāju skaitu. Tas savukārt nozīmē, ka ekonomika var radīt mazāk jaunu darba vietu, nepalielinot bezdarba līmeni. Kā norādīts viņa trešdienas komentārā, agrāk „breakeven” punkts jeb minimums mēneša darba vietu radīšanai tika uzskatīts par 125 000 līdz 150 000. Taču, ņemot vērā imigrantu skaita samazināšanos, darba tirgus var palikt stabils pat tad, ja darba devēji radīs tikai 50 000 darba vietu mēnesī, varbūt pat mazāk. Šis ir būtisks skatupunkta maiņas brīdis darba tirgus analīzē.
Pēdējā pilnā ziņojuma gaidās pirms FRS lēmuma
Kad septembra dati būs publiskoti, uzņēmumiem, investoriem, politiķiem un FRS nāksies nedaudz pagaidīt, lai iegūtu jaunu un pilnvērtīgu informāciju par Amerikas darba tirgu. Darba departaments paziņojis, ka oktobra pilns darba tirgus ziņojums netiks publicēts, jo valdības dīkstāves laikā nebija iespējams aprēķināt bezdarba līmeni. Tā vietā oktobra dati par radītajām darba vietām tiks publicēti kopā ar pilnu novembra ziņojumu 16. decembrī – dažas nedēļas vēlāk nekā plānots. Tas nozīmē, ka septembra darba tirgus dati iegūs īpašu uzmanību.
Šie dati būs pēdējais pilnais darba vietu radīšanas un bezdarba rādītāju mērījums, ko FRS politikas veidotāji redzēs pirms savas 9.–10. decembrī plānotās sēdes. Šajā sēdē tiks lemts par to, vai šogad trešo reizi tiks samazināta galvenā procentu likme. Tādējādi septembra darba tirgus ziņojumam būs milzīga nozīme, lai izprastu ekonomikas stāvokli un tālāko FRS monetārās politikas virzienu. Tas ir kā pēdējais gabaliņš mīklā pirms būtiska lēmuma pieņemšanas.