Svētdien, 16. novembrī, Sanktpēterburgā uzbrukumu piedzīvojis Polijas vēstnieks Krievijā Krištofs Krajevskis, ceturtdien vēsta Polijas Radio.
Vēstnieku, kurš gājis pa Sanktpēterburgas galveno ielu Ņevas prospektu, ielenkusi cilvēku grupa. Ļaudis krievu valodā skandējuši pret Poliju un Ukrainu vērstus saukļus un tad mēģinājuši diplomātam uzbrukt arī fiziski, bet viņu pasargājusi apsardze.
“Pateicoties vēstniecības darbinieku profesionalitātei, fizisks uzbrukums nenotika,” sacīja Krajevskis. Viņš uzsvēra, ka incidents bija apzināts, jo organizētu grupu ar plakātiem, kas vērsta pret garāmgājēju, nevar uzskatīt par nejaušu.
Pēc incidenta vēstnieks nosūtījis oficiālu protesta notu Krievijas iestādēm.
Notikušo komentējusi arī Polijas Aizsardzības ministrija.
“Uzbrukums Polijas vēstniekam Krievijā ir ne tikai diplomātisks skandāls, bet arī starptautisko tiesību pārkāpums,” sacīja premjerministra vietnieks un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs. Krievija ir parādījusi, ka tā nav ieinteresēta normalizēt attiecības ar Poliju, viņš piebilst.
“Tā ir skandaloza rīcība, kas pārkāpj vēl vienu diplomātisko normu robežu,” sacīja Kosinjaks-Kamišs, papildinot, ka Krievija, šķiet, ir apņēmusies saasināt spriedzi. Viņš apliecināja, ka Polija turpinās ievērot starptautiskās tiesības un nodrošināt savu diplomātu drošību.
Polijas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka šis jautājums trešdien, 19. novembrī, izvirzīts tikšanās laikā ar Krievijas diplomātiskajiem pārstāvjiem.
“Krievijas puse atzina, ka šādas situācijas nedrīkstētu rasties,” teica ministrijas runasvīrs Macejs Vevjors. Viņš arī apstiprināja, ka pirms incidenta, kas pārauga fiziskā uzbrukumā, notika verbāla provokācija, un bija nepieciešama drošības darbinieku iejaukšanās.
Savukārt pats vēstnieks skaidro, ka dažādi incidenti nav retums, kad viņš dodas ārpus Maskavas, lai tiktos ar poļu diasporu un apmeklētu piemiņas vietas.
Viņš uzsvēra, ka šajos pasākumos vienmēr piedalās organizētas, labi sagatavotas grupas, kas skandē naidīgus saukļus. “Tie ir pašpasludināti “pienākuma aktīvisti”, kas apgalvo, ka aizstāv Krievijas Federāciju, kura, viņuprāt, ir apdraudēta,” tā Krajevskis. Pēc vēstnieka domām, šāda rīcība pārsniedz visas pieļaujamās robežas diplomātiskajās attiecībās.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt kopumā karš rit kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit