Lāčplēša dienā izskan patriotiskais deju lieluzvedums “Indulis un Ārija. Dzirnām 40”
Rīgā, “Xiaomi Arēnā”, Lāčplēša dienā, 11. novembrī, divās izrādēs ar ovācijām tika sveikts deju skolas “Dzirnas” kolektīvs, vadība un visas radošā komanda, kas radījuši iespaidīgu patriotisko deju lieluzvedumu “Indulis un Ārija. Dzirnām 40”. Šis notikums, kas apvienoja divas nozīmīgas jubilejas – Raiņa 160. gadadienu un deju skolas “Dzirnas” 40. gadskārtu, sniedza skatītājiem daudzslāņainu mākslas pieredzi.
Raiņa mantojums deju valodā
Iestudējums, kas tapis pēc Raiņa romantiskās traģēdijas motīviem, ir režisora Intara Rešetina-Pētersona, komponista Valtera Pūces un horeogrāfa Agra Daņiļeviča kopdarbs. Valters Pūce īpaši šim uzvedumam radījis oriģinālmūziku, ko dzīvajā izpildījumā atskaņoja kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un jauniešu koris “Balsis”. Darbs nav tieša citēšana no iepriekšējām izrādēm, bet gan jauna interpretācija, kas saglabā Agra Daņiļeviča rokrakstu un Raiņa domas dziļumu. Horeogrāfs Agris Daņiļevičs atzīst, ka Rainis bieži vien uzdod vairāk jautājumu nekā sniedz atbildes, un arī izrāde ir veidota, lai rosinātu skatītājus domāt un just, nevis moralizētu. Režisors Intars Rešetins-Pētersons, kurš pats ir arī zemessargs, uzsver iestudējuma patriotisko vēstījumu, kas runā par nāciju, likteni un senčiem, un ir īpaši aktuāls mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā. Viņš norāda: “Mēs visi vēlamies Latvijai Dzirnu dzimšanas dienā uzdāvināt patriotisku stāstu, kas runā par nāciju, likteni un senčiem – un ir tik ļoti aktuāls arī šodienas ģeopolitiskajā situācijā.”
Paaudžu vienotība un plašais dalībnieku loks
Uzvedumā piedalījās vairāk nekā 600 dejotāju, apvienojot visu paaudžu “Dzirnu” audzēkņus, pieaicinātos deju kolektīvus, kā arī dejotājus kopā ar saviem vecākiem. Šī plašā dalībnieku kopskaits simbolizē paaudžu vienotību un kopības sajūtu, kas ir viens no galvenajiem šī mākslas notikuma vēstījumiem. Daži skatītāji izteikuši nožēlu, ka tik nozīmīgs notikums netika filmēts televīzijai, lai to varētu baudīt plašāka auditorija.
Iestudējuma mākslinieciskā komanda un vērtības
Lieluzveduma tapšanā iesaistījusies spilgta radošā komanda: režisors Intars Rešetins-Pētersons, horeogrāfs un inscenētājs Agris Daņiļevičs, komponists Valters Pūce, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, video māksliniece Ineta Sipunova un kostīmu māksliniece Jana Čivžele. Tekstu autore ir Zane Zusta. Muzikālo skanējumu nodrošināja kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un jauniešu koris “Balsis”. Izrāde runā par tautas likteni, saknēm, kas atbalsojas šodienā un nākotnē, kā arī par cilvēkmīlestību un nepieciešamību viens otru vairāk iemīlēt. Tas ir patriotisks stāsts, kas aicina saliedēties un stāvēt plecu pie pleca gaišā nākotnē.