Leģendārās Imanta Kalniņa rokoperas “Ei, jūs tur!” atdzimšana jaunā iestudējumā
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” 21. novembrī notiks ilgi gaidītās Imanta Kalniņa rokoperas “Ei, jūs tur!” jaunā iestudējuma pirmizrāde. Šis darbs, kas pirmo reizi tika radīts 1971. gadā, tiek uzskatīts par pirmo latviešu rokopera un drosmīgu vēstījumu par izlaušanos no režīma, apspiestības un klusēšanas.
Rokopera “Ei, jūs tur!” iekarojusi vietu Latvijas kultūras mantojumā kā brīvības simbols. Tā piedāvāja klausītājiem iespēju domās aizceļot uz brīvās pasaules simbolu Sanfrancisko, pat tad, kad realitāti aizēnoja “dzelzs priekškars”. Pēc vairāku gadu pārtraukuma šis nozīmīgais darbs atgriežas uz skatuves ar jaunu interpretāciju un spēku, lai uzrunātu mūsdienu skatītājus. Šis atjaunotais iestudējums ir īpaši nozīmīgs, jo tas sakrīt ar Imanta Kalniņa 85. dzimšanas dienas sagaidīšanu nākamgad, 2026. gadā.
Vēsturiskais konteksts un mūsdienu aktualitāte
Imanta Kalniņa rokopera “Ei, jūs tur!” ir unikāls darbs, kas tapis pēc armēņu izcelsmes amerikāņu rakstnieka Viljama Sarojana lugas “Hello Out There!” motīviem, ar dzejnieka Vika (Viktora Kalniņa) veidotu libretu. Tā bija drosmīga iecere padomju laikā, kad brīvības jēdziens bija stingri ierobežots. Darba radīšanas laikā komponists jau bija uzkrājis ievērojamu pieredzi, veiksmīgi apvienojot akadēmisko un populāro mūziku, strādājot pie Liepājas teātra izrādēm un citiem muzikāliem projektiem. Lai gan rokopera savulaik tika uzskatīta par pretvalstisku, tās pirmizrāde notika tikai 1977. gadā Liepājas teātrī. Mūsdienās tās vēstījums par brīvības alkām, indivīda nozīmi un drosmi paust savu viedokli joprojām ir ārkārtīgi aktuāls. Tas mudina neklusēt par svarīgo un meklēt spēku savu pārliecību aizstāvībai. Režisore Rēzija Kalniņa uzsver, ka brīvība nav tikai ārējs stāvoklis, bet arī iekšēja spēja atbildīgi rīkoties un nepakļauties ārējām norisēm. Viņa mudina domāt par to, ko mēs darām ar savu brīvību un vai tā neizvēršas par jaunu cietumu. Interesanti, ka pats vārds “Sanfrancisko” tulkojumā no spāņu valodas nozīmē “Svētais Francisks”, piešķirot pilsētai pat nedaudz debeskīgu nozīmi, kas simbolizē alkas pēc augstāka mērķa, pēc izlaušanās no provinciālas domāšanas.
Jaunā iestudējuma radošā komanda un jubilejas noskaņa
Šis vērienīgais iestudējums ir arī “Jasmīnas kora” 10. jubilejas godina, tāpēc kora diriģente un mākslinieciskā vadītāja Agita Ikauniece-Rimšēviča meklēja īpašu darbu, lai atzīmētu šos svētkus. Viņa atklāj, ka, uzzinot par rokoperas triju personāžu un kora sastāvu, viņa nekavējoties nolēma ķerties pie šī projekta, uzskatot, ka paveiktais ir milzīgs sasniegums. Imanta Kalniņa mūzika nav no vieglākajām, ko apliecina arī solists Atis Zviedris, kurš jaunajā uzvedumā atveidos galveno vīrieša lomu. Viņš min, ka viņam paveicies ar iepriekšējiem projektiem, kurās nācies saskarties ar Jāņa Lūsēna daiļradi. Iestudējumā piedalīsies arī dziedātāja Viktorija Majore galvenās sievietes lomā, kā arī instrumentālā grupa Romāna Vendiņa vadībā. Par horeogrāfiju rūpēsies Elīna Gaitjukeviča, bet par scenogrāfiju – Artūrs Virtmanis. Pirms izrādes muzikologs Orests Silabriedis un filozofs Kaspars Eihmanis aicinās skatītājus uz pārdomām, daloties iespaidos par rokoperas vēsturisko kontekstu un tās simbolisko nozīmi.
Rokoperas nozīme un nākotne
“Ei, jūs tur!” ir vairāk nekā tikai muzikāls darbs; tā ir liecība par laiku, par drosmi un par nemirstīgām vērtībām kā brīvība, mīlestība un cerība. Lai gan mūsdienu kultūras ainava ir mainījusies, un varoņu laikmets, iespējams, ir aiz muguras, Imanta Kalniņa mūzika joprojām spēj iedvesmot un vienot cilvēkus. Šis jaunais iestudējums ir apliecinājums tam, ka patiesi nozīmīgi mākslas darbi spēj pārdzīvot laiku un atrast jaunas atbalsis arī nākamajās paaudzēs. Tas ir aicinājums neaizmirst par savām saknēm, bet vienlaikus arī drosmīgi skatīties nākotnē, saglabājot iekšējo brīvību un spēju domāt. Tāpat kā Imanta Ziedoņa dzeja vai Jaunā Rīgas teātra iestudējumi, arī Imanta Kalniņa mūzika spēj uzturēt nacionālās kultūras dzīvīgumu, tomēr ir svarīgi apzināties, cik trauslas var būt šīs vērtības un cik intensīvi tās jākopj. Šis atjaunotais iestudējums ir ne tikai veltījums komponista daiļradei, bet arī aicinājums ikvienam no mums apzināties savu lomu kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā.