“Neskatoties uz visām krīzēm, ko esam piedzīvojuši – Covid-19, Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija – kredītportfelis joprojām ir ar ļoti labu kvalitāti,” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka arī uzņēmumu spēja aizņemties vidēji ir kļuvusi krietni labāka.
Otrkārt, kredītu procentu likmes krīt, bet tās joprojām ir lielākas nekā Eirozonā vidēji. Līdzīga situācija ir arī pārējās Baltijas valstīs.
“Var šķist, ka 1-2% nav nekas būtisks, bet, ja ņem kredītu ar diezgan lielu summu, tad tas ir ļoti būtiski,” stāstīja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies pieņēmums, ka augstas procentu likmes ir norma.
Viens no veidiem, kā šo situāciju mainīt, ir mājsaimniecību pārkreditēšanas iniciatīva. Tādējādi četru gadu laikā vidējā pievienotā procentu likme ir samazinājusies no 2,5% līdz 1,5%.
Savukārt uzņēmumu kreditēšanā, pēc Kazāka teiktā, būtiskas pārmaiņas pievienotajās likmēs vēl līdz šim nevar redzēt. “Pirmstermiņa atmaksa jeb pārkreditēšanas komisija ir ap 1,5-2%. Ja barjera ir tik augsta, tā noteikti ierobežo konkurenci, jo uzņēmumiem spēja pārkreditēties tiek bremzēta,” viņš sacīja, piebilstot, ka šobrīd priekšlikums ir noteikt likmi 0,1% apmēra, bet par to vēl ir diskusijas.
Kā trešo punktu Kazāks minēja savstarpēju uzticēšanos bankām un klientiem. Viņš skaidroja, ka bankas ir kļuvušas drosmīgākas un kredītņēmēju finanšu situācija ir kļuvusi krietni labāka. Tomēr liela daļa uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams finansējums, kredītam nepiesakās. Latvijas Bankas aptaujā secināts, ka 51% no uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams finansējums, nav pieteikušies kredītam. Kā galvenie iemesli minēti pārāk stingras nodrošinājuma prasības, pārāk augstas procentu likmes, kā arī personīgas garantijas vai nodrošinājuma nepieciešamība.