COP30 Klimata Sarunu Iekšējās Krīzes Dēļ Atlikts Vienošanās Par Klimata Rīcību
Belemā, Brazīlijā, notiekošās Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata sarunas, kas pazīstamas kā COP30, saskaras ar nopietnu krīzi, jo nesaskaņas par fosilo kurināmo izmantošanas izbeigšanu ir aizēnojušas progresu. Brazīlijas sagatavotais jaunais priekšlikumu projekts, kas paredz sprigstākus nacionālos plānus emisiju samazināšanai un finansiālu atbalstu klimata pārmaiņu visvairāk skartajām valstīm, ir izraisījis spēcīgu pretestību, īpaši no Eiropas Savienības puses.
Eiropas Savienības Stingrā Nostāja Pret Klimata Darba kārtības Novājināšanu
Eiropas Savienība kategoriski noraidīja Brazīlijas piedāvāto sarunu dokumentu, uzskatot to par pārāk vāju. Komisārs Vopke Hūksra nepārprotami pauda sašutumu, draudot, ka ES delegāti varētu izstāties no sarunām, ja netiks panāktas stingrākas saistības emisiju samazināšanai un nepārprotami noteikta virzība uz fosilo kurināmo atteikšanos. Šī nostāja ir izraisījusi bažas par visu sarunu iznākumu, jo daudzas valstis pievienojas aicinājumam pēc spēcīgākas rīcības.
Fosilo Kurināmo Fāzes Izbeigšanas Ceļvedis – Galvenais Strīdīgs Jautājums
Galvenais šķērslis sarunās ir strīds par konkrēta ceļveža izstrādi pasaules mērogā, lai pakāpeniski atteiktos no fosilajiem kurināmajiem, kas ir galvenais globālās sasilšanas izraisītājs. Lai gan iepriekšējās sarunās Dubajā tika panākta vienošanās par “pāreju prom” no fosilajiem kurināmajiem, netika noteikts nekāds konkrēts laika grafiks vai process. Tādas naftas ražotājas lielvalstis kā Saūda Arābija un Krievija iebilst pret šādām progresīvām iniciatīvām, radot vilcināšanos.
Pasaules Valstu Sadalījums un Nepieciešamība Pēc Vienotības
Vairāk nekā 80 valstis ir pieprasījušas skaidrākus norādījumus, un Brazīlijas prezidents Luiss Inasio Lula da Silva iepriekš ir uzsvēris šīs nepieciešamības steidzamību. Taču ir arī citas valstis, kas uzskata, ka priekšlikums ir neatbilstošs. 36 valstis, tostarp attīstītās valstis kā Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija, kā arī mazās, klimata pārmaiņu apdraudētās salu valstis, piemēram, Palau, Māršala salas un Vanuatu, ir paudušas neapmierinātību, jo uzskata, ka piedāvājums ir pārāk vispārīgs un nevirzās pietiekami ātri uz priekšu. Sarunu prezidents Andrē Korrea do Lago ir uzsvēris vienotības nozīmi, norādot, ka sarunu darba kārtība nav spējusi vienot.
Pāreja Uz Zemu Emisiju Attīstību – Neatsaucams Processes
Neskatoties uz neskaidrībām, Brazīlijas priekšlikums atzīst, ka “pasaules pāreja uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju un klimata pārmaiņām noturīgu attīstību ir neatsaucama un ir nākotnes tendence.” Tas arī apliecina, ka Parīzes nolīgums “strādā un apņemas iet tālāk un ātrāk”, atsaucoties uz 2015. gadā panākto vienošanos ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija. Tomēr pašreizējie 119 iesniegtie valstu emisiju samazināšanas plāni ir tālu no šī mērķa sasniegšanas.
Sarunu Neprogresēšana un Noslēguma Termiņa Nokavēšana
Sarunas, kurām bija jānoslēdzas piektdien, ir pagarinātas, jo turpinās spraigi strīdi par svarīgākajiem jautājumiem. Lai gan galīgā vienošanās tiek panākta, kad neviena valsts neiebilst, prakse bieži vien ir vienošanos pieņemšana, prezidentam konstatējot jebkādus iebildumus. Šogad, atšķirībā no ierastajām mazajām darba grupām, Brazīlijas prezidentūra ir rīkojusi slēgtas augsta līmeņa sanāksmes, cenšoties samazināt jebkādu valstu izslēgtības sajūtu, taču tas vienlaikus samazina publisko caurredzamību.
Iepriekšēja Ugunsgrēka Trauksme un Turpmākā Virzība
Sarunu gaitu pasliktināja arī ceturtdien notikušais ugunsgrēks, kas īslaicīgi izplatījās pa COP30 konferencē izvietotajiem paviljoniem. Lai gan neviens nopietni necieta, ugunsgrēka dēļ tika zaudēta liela daļa darba dienas. Lai gan projekts vēl neiekļauj konkrētu fosilo kurināmo izbeigšanas ceļvedi, tas varētu novest pie vispārīgas daļas izstrādes par plānu tuvākajiem pāris gadiem atsevišķā dokumentā.