Latvijas kreditēšana sasniegusi lūzuma punktu, apsteidzot eirozonas tempu
Pēc ilgstošas stagnācijas Latvijas tautsaimniecībā ir novērojams ievērojams pavērsiens – kreditēšanas aktivitāte turpina pieaugt straujākajā tempā starp eirozonas valstīm. Šo pozitīvo tendenci izcēlis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ikgadējā tautsaimniecības konferencē, uzsverot, ka pēc gadiem ilgas attīstības bremzēšanās kreditēšana beidzot kļuvusi par nozīmīgu valsts ekonomikas dzinējspēku. Lai gan aizdevumu apjoms ir audzis par gandrīz 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tas joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa.
Izaugsmes signāli un izaicinājumi
Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati liecina, ka uzņēmumu kreditēšana Latvijā 12 mēnešos ir pieaugusi par 7,5%, kas ir ievērojami vairāk nekā eirozonas vidējais pieaugums – vien 2,0%. Arī mājsaimniecību kreditēšana Latvijā bijusi piektais visstraujāk augošais tirgus eirozonā, sasniedzot 6,6% ikgadējo pieauguma tempu, kamēr eirozonas vidējais rādītājs ir vien 1,3%. Šie skaitļi apliecina, ka Latvijas banku tirgus aktīvi atgūstas un piedāvā konkurētspējīgus risinājumus gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Latvijas Bankas apkopotie dati par 2024. gadu arī norāda uz jaunu izsniegto kredītu apjoma ievērojamu pieaugumu – 4,3 miljardi eiro, kas ir par 20,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā .
Tomēr, spriežot pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka paustā, lai gan kreditēšanas aktivitāte ir augusi, tai joprojām piemīt liels potenciāls tālākai izaugsmei. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt šīs dinamikas noturību ilgtermiņā un palielināt aizdevumu apjomu līdz Eiropas vidējam līmenim. Šobrīd Latvijā izsniegto kredītu atlikums tikai nedaudz pārsniedz 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr eirozonā šis rādītājs ir vairāk nekā divas reizes lielāks .
Kavējošie faktori un nākotnes perspektīvas
Lai gan kopējais kreditēšanas apjoms ir audzis, Latvijas Banka norāda, ka puse uzņēmumu, kuriem nepieciešams finansējums, pat nepiesakās uz aizdevumu. Galvenie iemesli ir pārāk stingras nodrošinājuma prasības, augstas procentu likmes un personīgo garantiju nepieciešamība . Šie faktori varētu kavēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstības ambīcijas, kuriem bieži vien nav pietiekama nodrošinājuma vai pieredzes kredītu pieteikumu sagatavošanā.
Tomēr optimistiskas prognozes sniedz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi samazināt bāzes likmes, kas uzlabo kredītu pieejamību. Turklāt patērētāju noskaņojumā jūtams optimisms un pieaug interese par mājokļu kredītiem, kas ir būtisks signāls hipotekārās kreditēšanas tirgus izaugsmei . Ģirts Glāzers, FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, pauž cerību, ka aizsardzības, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares spēs izmantot kreditēšanas iespējas un palielināt savu aktivitāti .
Stabilitātes un izaugsmes recepte
Latvijas premjerministre Evika Siliņa, atklājot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenci, uzsvēra, ka kreditēšana ir viens no galvenajiem nosacījumiem ekonomikas izaugsmei, un valdības mērķis ir to veicināt . Viņa atzina, ka Latvijas vēl nav Eiropas vidējos rādītājos, bet izaugsmes potenciāls ir ievērojams. Lai to sasniegtu, nepieciešama cieša sadarbība starp valdību, Latvijas Banku, finanšu nozari, uzņēmumiem un sabiedrību, veidojot vienotu un stabilu politiku . Kā norādījis Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, lai kreditēšanas aktivitāte būtu noturīga un balstītu tautsaimniecības izaugsmi, nepieciešams meklēt veidus, kā šo jaudu noturēt stabilu un palielināt .
Kopumā situācija Latvijas kreditēšanas tirgū ir optimistiska. Pēc vairāku gadu stagnācijas ir sasniegts lūzuma punkts, un aktivitāte turpina augt straujākajā tempā eirozonā. Lai gan joprojām pastāv izaicinājumi un atpaliekam no Eiropas vidējā līmeņa, prognozes liecina par spēcīgu izaugsmes potenciālu, ko var veicināt gan ECB politikas izmaiņas, gan uzņēmēju un iedzīvotāju pieaugošā interese par aizņēmumiem.