ZZS brīdina par valdības krīzi: Reģionālie pārvadājumi kā potenciāls sabrukuma iemesls
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze, izteicis nopietnu brīdinājumu par iespējamām sekām, ja netiks nodrošināts pietiekams atbalsts Latvijas reģioniem. Viņš uzsvēra, ka šis jautājums ir tik kritisks, ka tas var nozīmēt pašreizējās valdības beigas. Šī satraucošā situācija ir pamats ZZS valdes ārkārtas sēdei, kas notika 2025. gada 21. novembrī, lai pārrunātu politiskās norises un rastu kopīgu nostāju.
Reģionālo pārvadājumu problēma: Sāpīgais punkts koalīcijā
Galvenais strīdu ābols, kas rada spriedzi koalīcijas attiecībās, ir situācija ar reģionālajiem pārvadājumiem. Krauze norādīja, ka jau pirmdien, 24. novembrī, šis jautājums tiks izskatīts valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē, kurā piedalīsies arī Ministru prezidente Evika Siliņa. Krauze pauda neapmierinātību ar satiksmes ministra Ata Švinkas (Progresīvie) piedāvātajiem risinājumiem, kuriem, pēc viņa teiktā, trūkst reāla finansējuma. Viņš kritiski vērtē faktu, ka līdzekļi tiek meklēti plašiem projektiem, piemēram, “Rail Baltica”, kamēr reģionos tiek plānots samazināt sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu. Šāda politika tiek uzskatīta par pilnīgi nepieņemamu un demoralizējošu, īpaši reģionu iedzīvotājiem, kuriem sabiedriskais transports ir vitāli svarīgs, lai nokļūtu uz darbu, skolām un medicīnas iestādēm.
ZZS pozīcija: Reģionu intereses ir prioritāte
Armands Krauze stingri uzsvēra, ka Zaļo un Zemnieku savienība nāk no reģioniem, un cilvēku intereses laukos vienmēr būs tās galvenā prioritāte, pat ja tas nozīmētu formālu atkāpi no koalīcijas vienošanās. Viņš kritizēja partiju “Progresīvie”, apgalvojot, ka tā savās darbībās prioritizē Rīgas intereses, radot spriedzi un destabilizējot valdību. Krauze brīdināja, ka, ja šāda pieeja turpināsies un reģioni netiks pienācīgi atbalstīti, valdība var saskarties ar savu pastāvēšanu apdraudošām sekām.
Politiskā spriedze un valdības stabilitāte
Situācija ir kļuvusi īpaši saspringta, jo pēdējā laikā ir novērojams pieaugošs strīdu skaits starp ZZS un “Progresīvajiem”, kuri viens otru vaino valdības graušanas mēģinājumos. Lai gan koalīcijas līgums paredz sadarbības partneru atturēšanos no neuzticības izteikšanas iniciatīvām, ZZS deputātu Ulda Auguļa un Jāņa Vucāna balsojums par satiksmes ministra demisiju parādīja esošās spriedzes līmeni. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šo situāciju raksturo kā “koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājumu”. Krauze norādījis, ka ZZS valdes sēdē netika runāts par deputātu balsojumu, bet gan par “Progresīvo” mēģinājumiem gāzt valdību un par to, kā nodrošināt nākamā gada budžeta pieņemšanu. Politologs Juris Rozenvalds šo situāciju raksturo kā politisku “pingpongu”, kur abas puses cenšas demonstrēt savu principiālo pozīciju.
Nākotnes perspektīvas un politiskā nākotne
Lai gan pašlaik netiek apspriests jautājums par uzticības balsojumu premjerei, ZZS izteiktie brīdinājumi liecina par nopietnām bažām par valdības stabilitāti. Situācija ir kā nelīdzsvarots tilts, kas notur smagu kravu – valdības spējas turpināt darbu būs atkarīgas no spējas atrast kopīgu valodu un risināt jautājumu par reģionālo pārvadājumu finansēšanu. Vai koalīcijas partneri spēs vienoties un rast kompromisu, lai nodrošinātu valsts stabilitāti un reģionu attīstību, vai arī politiskā spriedze turpināsies, ir jautājums, uz kuru atbildi dos tuvākās nedēļas.