Zolitūdes traģēdijas piemiņas brīdis: Valsts augstākās amatpersonas godina upurus
Piektdien, 21. novembrī, Latvijas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa – apmeklēja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietu, lai noliktu ziedus un godinātu bojāgājušo piemiņu. Šis emocionālais brīdis ik gadu atgādina par vienu no smagākajām katastrofām Latvijas neatkarīgās vēstures laikā, kas notika 2013. gada 21. novembrī, kad sabrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vēl desmitiem tika ievainoti.
Valsts prezidenta kanceleja un Ministru kabinets informēja par augstākās vadības klātbūtni piemiņas pasākumā. Ministru prezidente Evika Siliņa aicināja sabiedrību godināt bojāgājušo piemiņu un būt domās līdzās viņu tuviniekiem, uzsverot kopības un atbalsta nozīmi sēru brīžos.
Atceres dārzs – vieta klusumam un pārdomām
Šobrīd Zolitūdes traģēdijas vietā aktīvi norit darbi pie piemiņas vietas – Atceres dārza – izveides, kas plānots kā mierīga un svinīga telpa. Šis projekts, kas tapis, cieņpilni respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” un iedzīvotāju vīziju, sniegs iespēju gan bojāgājušo tuviniekiem netraucēti pieminēt savus mīļos, gan arī kalpos kā klusa atpūtas vieta pārējiem iedzīvotājiem, vienlaikus atgādinot par traģisko notikumu.
Atceres dārza centrālais elements būs sekls, apaļas formas ūdens spogulis, kas simboliski atspoguļos debesis, radot dvēselisku noskaņu. Papildus tam, tiks izvietotas 54 dažāda izmēra pulēta nerūsējošā tērauda sfēras, kas simbolizēs katru no traģēdijā bojā gājušajiem. Kopējā dārza platība ir 0,8 hektāri, un tā izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli, nodrošinot telpas funkcionālitāti un estētiku visos gadalaikos. Būvniecības darbi pie Atceres dārza tika uzsākti 2025. gada jūnijā, un plānots tos pabeigt 2026. gada maijā.
Traģēdijas izmeklēšana un tiesu process – aktuālais stāvoklis
Atgādinām, ka būvniecības eksperti secināja – Zolitūdes traģēdija notika nepareiza slodzes aprēķina dēļ uz jumta konstrukcijām, kas noveda pie ēkas iegrūšanas. Lai gan sākotnēji apsūdzības tika uzrādītas deviņām personām par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu un citiem pārkāpumiem, līdz šim pirmās divas tiesu instances par vainīgu ir atzinušas tikai būves būvinženieri Ivaru Sergetu. Viņam piespriestais cietumsods un morālā kaitējuma kompensācija tika izskatīta vairākās tiesu instancēs. Augstākā tiesa gan iepriekš atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par Sergeta notiesāšanu, norādot uz nepamatoti izslēgtiem apstākļiem no apsūdzības. Rīgas apgabaltiesa turpina izskatīt šo sarežģīto krimināllietu, un šogad paredzētas arī eksperta liecības tiesā, kas varētu palīdzēt noskaidrot visus notikušā apstākļus un atbildīgos.
Sabiedrībā joprojām pastāv diskusijas par atbildības sadalījumu, un daudzi pauž viedokli, ka juridiskais spriedums neatspoguļo pilnīgu taisnīgumu. Šī traģēdija ir likusi Latvijai dziļi apdomāt savu būvniecības kultūru, drošības standartus un to, cik svarīgi ir sabalansēt ekonomiskās intereses ar cilvēku dzīvību vērtību.