Nigērijā notikušais traģiskais incidents
Nigērijas vidienē esošajā Kvaras štatā otrdien notika uzbrukums kristiešu dievnamam, kurā dzīvību zaudēja divi cilvēki. Šo informāciju varasiestādes apstiprinājušas trešdien. Šis notikums ir vēl viens satraucošs signāls par pieaugošo vardarbību Rietumāfrikas valstī, kas jau ilgstoši saskaras ar reliģiskajiem un etniskiem konfliktiem.
Konfliktu sarežģītā ainava
Nigērija, kas ir Āfrikas lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita, ir sadalīta galvenokārt divās reliģiskās grupās: ziemeļos dominē musulmaņi, savukārt dienvidos – kristieši. Tomēr abos reģionos pastāv arī ievērojamas reliģiskās minoritātes, radot sarežģītu sociopolitisku un reliģisku dinamiku. Vardarbība Nigērijas vidienē bieži vien tiek saistīta ar konfliktiem starp zemkopjiem un lopkopjiem, kas saasinās ierobežotu dabas resursu dēļ. Taču daudzi analītiķi, tostarp ASV politiķi, uzskata, ka reliģiskajai neiecietībai ir nozīmīga loma šo notikumu attīstībā. Ir izskanējuši apgalvojumi, ka Nigērija saskaras ar “kristiešu genocīdu”, lai gan daži eksperti norāda, ka lielākā daļa upuru ir musulmaņi, īpaši valsts ziemeļos, kur aktīvi darbojas islāmistu teroristu grupējumi kā “Boko Haram” un citas līdzīgas bandas.
Starptautiskā reakcija un satraukums
Šie notikumi Nigērijā nav palikuši bez starptautiskas ievērības. ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicis bažas par kristiešu drošību Nigērijā, pat brīdinot par iespējamu militāru iejaukšanos, ja Nigērijas valdība nespēs nodrošināt savu pilsoņu aizsardzību. Šādas deklarācijas raisa plašas diskusijas par ārvalstu iejaukšanos un attiecībām ar Nigērijas varas iestādēm, kuras savukārt noliedz, ka uzbrukumu galvenais iemesls būtu reliģija.
Iepriekšējie notikumi un tendences
Šis nav pirmais šāda veida incidents Nigērijā. Vēstures dati liecina par vairākiem gadījumiem, kad uzbrukumos dievnamiem un kristiešu kopienām ir gājuši bojā cilvēki. Piemēram, jau 2011. un 2012. gadā tika ziņots par uzbrukumiem baznīcām, ko veica islāmistu radikāļu grupējumi, tostarp “Boko Haram”. Šīs grupcijas mērķis ir bieži vien bijis plašākas šariata likumu piemērošanas prasīšana un islāmistu valsts izveide, kas rada spriedzi starp musulmaņu un kristiešu kopienām.
Nigērijas administratīvais un sociālais iedalījums
Nigērija ir federāla republika, kas sastāv no 36 štatiem un vienas federālās teritorijas, kas sīkāk iedalās 774 vietējo pašvaldību apgabalos. Valsts ir ļoti daudzveidīga gan etniski, gan lingvistiski, padarot to par sarežģītu pārvaldības un drošības politikas izstrādes ziņā. Kā liecina nesenais incidents Kvaras štatā, vardarbība joprojām ir nopietns drauds mierīgai līdzāspastāvēšanai šajā dinamiskajā Rietumāfrikas valstī.