Daugavpils teātris: Mūsdienu dramaturģija latgaliski atver jaunus horizontus
Pagājušā gada rudenī Daugavpils teātris skatītāju vērtējumam nodeva Oļega Šapošņikova iestudējumu “Kaids nūteikti atīs”. Šis drosmīgais solis, balstīts uz Nobela prēmijas laureāta literatūrā, norvēģu rakstnieka un dramaturga Juna Foses lugu “Kāds noteikti atnāks”, ievada jaunu ēru teātra vēsturē, apliecinot tā apņemšanos pētīt un iestudēt mūsdienu dramaturģiju latgaliešu valodā.
Projekta dzirksteli iededza toreizējais Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Eriksons, saskatot paralēles starp latgaliešu un jaunnorvēģu valodu, kas abas ikdienā lieto samērā neliels cilvēku skaits. Šī ideja nav tikai par valodu, bet par kultūras identitātes stiprināšanu un tās spēju sasniegt jaunas virsotnes.
Tulkojuma ceļš un valodas izaicinājumi
Lugas tulkotāja Jūlija Tumanovska, lai gan pati sevi neuzskata par lingvisti, ir veikusi nozīmīgu darbu, atklājot jaunnorvēģu valodas dziļumus un pārnesot tos latgaliešu valodas krāšņumā. Viņa atzīst, ka latgaliski runāt par tik dažādām tēmām kā jūra un palmas ir iespējams, jo tulkojumi ļauj valodai augt un attīstīties. Šis process nav bez izaicinājumiem, jo latgaliešu valodai, tāpat kā jaunnorvēģu valodai, ir nepieciešams atrast jaunus vārdus un izteiksmes, lai aptvertu visas dzīves nianses. Kā uzsver tulkotājs Snorre Karkonens-Svensons, mazās valodas spēj attīstīties, ja tās tiek aktīvi lietotas un atbalstītas.
Filozofisks trilleris un tā interpretācijas
Izrāde “Kaids nūteikti atīs” ir dēvējama par filozofisku trilleri, kas dziļi pēta cilvēka psihes sarežģīto pasauli, bailes no nezināmā un attiecību dinamiku. Režisors Oļegs Šapošņikovs norāda, ka Foses darbiem piemīt spēja atklāt tās cilvēka psihes daļas, kas parasti paliek apslēptas zemapziņas dzelmē, jo “apspiestas emocijas nemirst, tās klusē, bet turpina ietekmēt cilvēku no iekšienes”. Šis iestudējums ir drosmīgs papildinājums Daugavpils teātra repertuāram, kas iepriekš biežāk asociējies ar omulību un jokiem, parādot latgaliešu valodas potenciālu arī nopietnāku un laikmetīgāku tēmu atspoguļošanā.
Latgaliešu valoda teātrī: tradīcijas un nākotne
Daugavpils teātris ar izrādēm latgaliešu valodā sevi apliecina jau vairāk nekā desmit gadus, taču jaunais kurss, iestudējot mūsdienu dramaturģiju, ir ieguvis īpašu novērtējumu, ko apliecina arī latgaliešu kultūras balvas “Boņuks 2024” saņemšana. Šis virziens ir ne tikai teātra attīstības solis, bet arī latgaliešu kultūras identitātes un valodas stiprināšana kopumā. Tas pierāda, ka valoda var kalpot par tiltu starp pagātni un nākotni, starp individuālo un kolektīvo apziņu.
Plaisas izvēles un kultūras mantojuma saglabāšana
Daugavpils teātris, uzņemoties jaunus un izaicinājumus pilnus projektus, ne tikai bagātina savu repertuāru, bet arī veicina starptautisko pieredzes apmaiņu un izpratni par mazākām valodām. Piemēram, digitālā izstāde “Linguapolis” pēta latgaliešu un jaunnorvēģu valodu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, uzsverot valodu nozīmi kultūras saglabāšanā. Teātris demonstrē savu gatavību uzdot sarežģītus jautājumus un piedāvāt dziļas, pārdomas rosinošas teātra pieredzes, apliecinot savu profesionālo briedumu un spēju uzņemties izaicinošus projektus.
Šī jaunā kursa izvēle nav tikai māksliniecisks lēmums, bet arī stratēģisks solis, lai parādītu latgaliešu valodas spēju aptvert plašu tematisko loku un dziļi izpaust cilvēka emocijas un domas. Ir svarīgi, lai “katru dienu varam darīt kaut ko, lai uzlabotu latgaliešu valodas situāciju”, jo “mums ir jāstrādā, lai mums mazāk ir pirmo reižu, lai latgaliski būt aizvien lielāks piedāvājums”.