Svens Kristjansons, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks
Pēc vairāku gadu intensīvas izmeklēšanas, veicot tās izmeklēšanas darbības, kuras mums objektīvi ir iespējams izdarīt šeit Latvijā, sūtot arī tiesiskās palīdzības lūgumus uz citām valstīm, mēs bijām savākuši tādu pierādījumu kopumu, tādu pierādījumu daudzumu, kas, mūsuprāt, vedināja domāt, ka šie te arestētie līdzekļi ir noziedzīgas izcelsmes.
Uzzināt, kā tieši nauda iegūta, proti, kāds ir bijis predikatīvais noziegums, Latvijas izmeklētājiem neizdevās. Arī Moldova izmeklēt noziegumus okupētajā teritorijā nespēj. Taču likumsargiem nebija šaubu, ka tā tika atmazgāta – tas pats par sevi jau ir noziegums. Uz to norāda netieši pierādījumi – nauda tiek pārskaitīta starp čaulas uzņēmumiem ofšoru valstīs, kompānijas vada nomināli, nevis reālie direktori, līdzekļi laisti cauri garai firmu ķēdei un daudzo darījumu detaļās norādīts, ka tie ir aizdevumi.
Svens Kristjansons, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks
Darījumi, ko mēs redzējām, bija tranzīta rakstura, aizdevuma rakstura, kas nozīmē to, ka ļoti daudz šajā izmeklēšanā iesaistītās kompānijas viena otrai šos te līdzekļus aizdod, turpu šurpu pārskaita, jā, arī pērk preces un pakalpojumus, un tā arī ir viena no tām grūtībām, respektīvi, pēc kāda noteikta laika jau apgāzt šos te apgalvojumus, ka šādi darījumi faktiski nav notikuši.
Roberts Milbergs, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors
“Tika iegūta virkne ar Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātajām tipoloģijām, kas ir netiešie pierādījumi, čaulu esamība, nominālie direktori, pagarinātas finanšu plūsma starp ofšoriem. Tāpat arī neskaidra šī te finansiālā pamatojums finansiālais pārskaitījumiem, kā arī daudz citas pazīmes.”