Politiskās partijas “Progresīvie” pārstāvji kongresā sestdien norādīja uz nepieciešamību partijai attīstīties arī ārpus Rīgas, būt klātesošiem, ieklausīties iedzīvotājos un mazināt radikalizēšanos.
Pasākumā tika izcelti politiskā spēka panākumi, ka partija pārstāvēta visos līmeņos – pašvaldībās, Saeimā, valdībā un Eiropas Parlamentā. Partijas līderi savās uzrunās uzsvēra eiropeisku, modernu, caurspīdīgu un godīgu politiku, kā arī atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, demokrātijai un cilvēktiesībām.
“Progresīvo” valdes loceklis, Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis izcēla panākto aizsardzības jomā: vēsturiski lielāko aizsardzības budžetu – vairāk nekā divi miljardi eiro, aizsardzības industrijas izveidi, dronu attīstību, sieviešu iesaisti bruņotajos spēkos, sabiedrības noturības kultūras stiprināšanu.
“Visai sabiedrībai jābūt gatavai jebkādām krīzēm vismaz tādā pašā līmenī, kā tas ir Somijā. Nav jābaidās par to stāstīt, rādīt un mācīt – tas sabiedrību nevis nobiedēs, bet tieši otrādi – gatavības kultūra sabiedrībai dod pašapziņu,” pauda politiķis.
Politiķis arī pieminēja Eiropas Savienības aizsardzības politikas attīstīšanu. Viņš norādīja, ka Eiropas valstis varēs aizsardzībā ieguldīt vairāk nekā 150 miljardus eiro, no kuriem Latvija varēs pretendēt uz 5,68 miljardiem eiro. Vienlaikus Staķis kā “pilnīgi nepieņemamu” vērtēja Finanšu ministrijas vēstuli, “kurā nav redzama skaidra apņemšanās pretendēt uz visu šo summu”.
“”Progresīvajiem” šeit jāsaka savs vārds: mūsu kaimiņi pieteiksies visai naudai, Latvija nedrīkst palikt vienīgā malā stāvētāja,” uzsvēra Staķis.
Politiķis pauda, ka Latvijas sabiedrība atbalsta modernu, eiropeisku un godīgu pieeju politikai. Vienlaikus Latvijā, pēc viņa sacītā, ir “trampistu” partijas, kuru politika “ved katastrofas virzienā”, iestagnējušas partijas un partijas, “kas tā mētājas no viena grāvja otrā, ka ir pat grūti izsekot”.
“Latvijas jauniešu vērtību kompass skaidri rāda Eiropas virzienā, un viņiem nevajag ne mūsu mazos ķeizariņus, ne baķkas, ne orbānus, ne korupciju, populismu un tamlīdzīgi,” sprieda Staķis.
Viņš, līdzīgi kā citi runātāji, atsaucās uz protesta akciju Doma laukumā pret Latvijas izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas, uzsverot, ka tā apliecina aktīvu eiropeiski noskaņotu sabiedrību, īpaši jauniešu vidū.
Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Signe Grūbe (P) sprieda, ka Latvija nav tikai Saeimas nams, valdības māja vai Rīgas dome, un Latvijas iedzīvotāji vēlas tikt sadzirdēti. To nevar aizmirst, ja politiskais spēks vēlas mainīt politisko kultūru.
Viņa norādīja, ka šobrīd “ir ļoti viegli radikalizēties, bet ļoti grūti sarunāties”. Sociālie tīkli, sabiedrības nogurums un neuzticēšanās veicinot situāciju, kurā cilvēki domā kategorijās “pareizie” un “nepareizie”. Pēc politiķes sacītā, radikalizācija nerodas pati no sevis, bet ir sekas tam, ka cilvēki nejūtas uzklausīti. Lai mazinātu sabiedrības polarizāciju, esot svarīgi nodrošināt dialogu, skaidrot lēmumus un runāt ar kopienām arī ārpus vēlēšanu cikla.
Viņa norādīja, ka uzticību sabiedrībā var veicināt caurspīdīga pārvaldība un godīgi lēmumi, tādējādi radot vidi, kur cilvēki nevis saasinātu viedokļus, bet sarunātos un justos līdzdalīgi politiskajos procesos.
“Progresīvie” negrasās pamest valdību
Tāpat “Progresīvie” neplāno izstāties no šīs valdības, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda partijas līdzpriekšsēdētājs, “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
“Mēs neredzam tam pamatu. Zaļo un zemnieku savienība divus mēnešus ir šūpojusi koalīciju un cenšas radīt iespaidu, ka to darām mēs, bet sabiedrība nav muļķe – tā redz, kas patiesībā notiek,” viņš sacīja.
Pašlaik politiskā spēka prioritāte esot valsts budžeta pieņemšana, kas gaidāma pēc divām nedēļām. Par politisko situāciju pēc budžeta pieņemšanas gan vēl esot pāragri spriest.
“Izšķiroša loma būs “Jaunajai vienotībai” un viņu redzējumam, kā kopā strādāt,” norādīja Šuvajevs.
Politiķis atsaucās uz Ģenerālprokuratūrā sākto pārbaudi saistībā ar atbalsta piešķiršanu kokrūpniekiem. Kad būs skaidrs, vai papildu atbalsts bija likumīgs, varēs runāt par politisko atbildību, viņš norādīja.
“Politiķi no tā nevar izvairīties,” uzsvēra Šuvajevs, piebilstot, ka pat opozīcija Saeimā šai tēmai nav pievērsusi pienācīgu uzmanību.
Notiekošajam Zemkopības ministrijā tika pievērsta uzmanība arī “Progresīvo” kongresā sestdien. Uzrunājot partijas biedrus, Šuvajevs pauda, ka skandāls ministrijā liecina, ka 90. gadu politika nekur nav pazudusi – joprojām dzīvojam valstī, kur ietekmīgi miljonāri spēj izkārtot sev politiski labvēlīgus lēmumus. Rezultātā cieš sabiedrības labklājība.
Nākamajā politiskajā ciklā “Progresīvie” fokusēsies uz ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un dzīves dārdzības problēmu risināšanu. Vēl viena partijas prioritāte ir politika bez šaurām interesēm un korupcijas.
Ievēlēšanas Saeimā gadījumā “Progresīvie” nesadarbosies ar Aināra Šlesera pārstāvēto politisko spēku “Latvija pirmajā vietā”, kā arī partijām “Stabilitātei” un “Suverēnā vara”, apliecināja Šuvajevs.
Kā vēstīts, “Progresīvie” šodien kongresā tiekas ar uzņēmējiem un apspriež prioritātes Saeimas vēlēšanu gadam, aģentūru LETA informēja partijā.
Kā norāda partijā, aizvadītais gads “Progresīvajiem” ir bijis “vēl viens izrāviena gads ar ļoti veiksmīgu startu pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vēsturiski lielāko pārstāvniecību”. “Progresīvie” vada trīs pašvaldības – Rīgas, Ropažu un Smiltenes. Partija patlaban ir pārstāvēta visos politiskās pārstāvniecības līmeņos – pašvaldībās, Saeimā, valdībā un Eiropas Parlamentā.
Jau ziņots, ka partija “Progresīvie” iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.
Pēc tam, kad iespējamas problēmas šajā atbalstā izgaismoja mediji, bet koalīcijas partneri lūdza ZM skaidrojumus, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) vērsās ģenerālprokuratūrā ar lūgumu veikt pārbaudi.
Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.
Šuvajevs: “Skandāls ZM liecina, ka 90. gadu politika nekur nav pazudusi”
Skandāls Zemkopības ministrijā liecina, ka 90. gadu politika nekur nav pazudusi – joprojām dzīvojam valstī, kur ietekmīgi miljonāri spēj izkārtot sev politiski labvēlīgus lēmumus, partijas “Progresīvie” kongresā sestdien pauda partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Rezultātā vairākkārt cieš sabiedrības labklājība, “ne tikai sniedzot neatļautu un nevajadzīgu atbalstu labi pelnošiem uzņēmumiem, bet arī neiegūstot pilnu vērtību no Latvijas dārgākā dabas resursa, mūsu mežiem”, sprieda politiķis.
Šuvajeva ieskatā, “Progresīvajiem” ir jāuzvar 15. Saeimas vēlēšanās nākamajā rudenī, lai aizstāvētu sabiedrību “no šaurām interesēm, kas mūsu valsti tur gūstā un neļauj tai attīstīties”, kā arī veidotu iekļaujošu, eiropeisku Latviju.
Šuvajevs savā uzrunā norādīja uz būtiskām pārmaiņām sabiedrībā un politikā, tostarp uzsverot sabiedrības spēju aizsargāt sevi no meliem, manipulācijām, dezinformācijas un demokrātijas apdraudējumiem, īpaši no ar “Kremlim draudzīgiem politiķiem” un partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera (LPV) aktivitātēm.
Politiķis uzsvēra, ka priekšā ir daudz darba, īpaši veidojot dialogu ar uzņēmējiem, lai ekonomikas attīstības vīzija būtu saprotama un pieņemama dažādiem sabiedrības slāņiem. Viņš akcentēja nepieciešamību risināt dzīves dārdzības jautājumus un nodrošināt sociālo atbalstu īpaši neaizsargātiem iedzīvotājiem.
Šuvajevs pauda gandarījumu par politiskā spēka sasniegumiem, vienlaikus atgādinot, ka nedrīkst apstāties un nepieciešama politika, kas balstīta savstarpējā cieņā, empātijā un rūpēs par vidi, kurā dzīvojam.
“Progresīvajiem” jāizveido dialogs ar uzņēmējiem gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās un reģionos, lai politiskais spēks savu vīziju par ekonomikas attīstību piedāvātu plašākai sabiedrībai, uzskata politiķis, uzsverot mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu, bioloģisko lauksaimnieku nozīmi. Viņš atzina, ka “sabiedrība izslāpusi pēc taustāmas pozitīvas vīzijas par valsts ekonomisko nākotni”, bet līdz šim nav sanācis “uzrakstīt pārliecinošu attīstības stāstu, ko saprastu ikviens”.
Tāpat nepieciešams risināt akūto dzīves dārdzības problēmu, pretējā gadījumā iedzīvotāji nespēs ilgstoši “aizsargāt sevi no politiķu populisma” un pretoties dezinformācijai.
“Ekonomika neattīstās, ja nozīmīga sabiedrības daļa nemitīgi uztraucas par rītdienu,” uzsvēra Šuvajevs.
Kā vēstīts, “Progresīvie” šodien kongresā tiekas ar uzņēmējiem un apspriež prioritātes Saeimas vēlēšanu gadam, aģentūru LETA informēja partijā.
Kā norāda partijā, aizvadītais gads “Progresīvajiem” ir bijis “vēl viens izrāviena gads ar ļoti veiksmīgu startu pašvaldību vēlēšanās, iegūstot vēsturiski lielāko pārstāvniecību”. “Progresīvie” vada trīs pašvaldības – Rīgas, Ropažu un Smiltenes. Partija patlaban ir pārstāvēta visos politiskās pārstāvniecības līmeņos – pašvaldībās, Saeimā, valdībā un Eiropas Parlamentā.