Dažas dienas pirms šī lēmuma pēc Ulda Mierkalna iniciatīvas ministrs Krauze bija ministrijā sasaucis sanāksmi. Par to liecina protokolos, bet uzņēmēja vizīte ministrijas interešu pārstāvju reģistrā nav fiksēta.
Gan zemkopības ministrs, gan bijušais valsts sekretārs Raivis Kronbergs, kurš tagad vada Valsts kanceleju, intervijās stāsta, ka valdības pretīmnākšana kokrūpniekiem bija izsvērta un pamatota. Viens no uzņēmumiem pa šo laiku esot bankrotējis, vēl viens pārdots.
“Nekā personīga” pārbaudīja uzņēmumus, kuri uzskaitīti zemkopības ministrijas Informatīvajā 2023.gadā. Neviens no tiem nav bankrotējis. Uzņēmums “Kurekss” 2023.gadā ir strādājis ar zaudējumiem (-704 359 eiro), bet gadu vēlāk tam ir vairāk nekā 3 miljonu peļņa (3 212 315). ziņojumā “Kurekss” šogad pārdots Austrijā reģistrētai kompānijai, ziņo Dienas Bizness.
Drūmas prognozes ziņojumā zīmētas SIA “Gaujas koks”, kas krīzes gadu noslēdz bez zaudējumiem (193 076) un jau gadu vēlāk strādā ar piecus ar pusi miljonus eiro lielu peļņu. (5 787 840 ).
Kompānijas “AKZ” bilancē abos gados uzrādīta miljonos mērāma peļņa (2023 gads 4 968 899 eiro ), (2024.gads 10 108 937 eiro)
“PATA” grupas uzņēmumi norādītajā krīzes gadā ir krietnos mīnusos, bet jau 2024.gadā abas zāģētavas uzrāda vairāk nekā 4 -četrus ar pusi miljonus lielu peļņu. (kopā 4 609 861 eiro) Mātes kompānija “PATA”, kas prasa palīdzību valstij, pērn iegādājas trīs luksus auto – “Mercedes Maybach”, “Porche” un “BMW X6 Sport” teju pusmiljona vērtībā.
Didzis Šmits Krišjāņa Kariņa valdībā pirms Armanda Krauzes deviņus mēnešus vadīja zemkopības ministriju. Viņam bijušas sarunas ar kokrūpnieku lobistu Kristapu Klausu un dažiem uzņēmējiem, kuri runājuši par tirgus svārstībām un vēlmi samazināt cenas ilgāka termiņa izsoļu līgumos. Taču pieaicinot “Latvijas valsts mežus”, kļuvis skaidrs, ka cenu pārskatīšana visu nozari neskar, un ir izdevīga tikai dažiem tirgus dalībniekiem, stāsta Šmits.