Grāmatnīcas “Intelektuālā grāmata” īpašnieks Rihards Jērums raidījumam “de facto” stāsta, ka kādreiz grāmatas krievu valodā izdotas Ukrainā, bet kopumā alternatīvu Krievijā drukātajam esot maz. “Kādreiz izdeva Ukraina. Viņi tagad neizdod praktiski neko, izņemot ļoti, ļoti mazu bērnu grāmatas, burtiski divgadīgiem, trīsgadīgajiem. Kaut kas tāds tur ir pilnīgi ciet. Tas viss. Un tad ir emigrantu izdevumi. Tas nozīmē – tie ir ļoti disidenti. Un vēl ir tādi autori, kas vienkārši ir aizliegti Krievijā. Bet tādu ir salīdzinoši maz. No lielajiem autoriem tur jāpiemin Akuņins [Boriss Akuņins], ko viņi tagad drukā Rīgā. Un tad viņš ir, jā, bet principā tas arī viss,” stāsta Jērums.
Kultūras ministre Agnese Lāce par bibliotekāru iniciatīvu nepirkt Krievijā drukātās grāmatas neko nezināja, taču solīja ar to iepazīties.
“Te tā problemātika ir tajā, ka ir ļoti uzmanīgi jābūt ar to, ka, ja mēs kādu likumu tagad pasakām – jūs nedrīkstat kategoriski kaut ko darīt, tā vienmēr būs milzīga ētiska dilemma un sevišķi bibliotēku jomā. Jo bibliotēkas pasaulē ir pieredzējušas to, ko nozīmē aizliegtie grāmatu saraksti, grāmatu dedzināšanas, mēs paši okupācijas laikā – tātad bibliotēka jau ir bijis tas varas rupors, un to mēs noteikti negribam. Un tajā pašā laikā, jā, no otras puses, vajadzība nosargāt mūsu valstiskumu. Tas ārkārtīgi ir būtiski. Tātad es teiktu, ka nozarei ir jārunā šīm lielajām iestādēm kā Kultūras ministrija, Nacionālā bibliotēka, es uzskatu – ir jāpauž skaidrāka nostāja” saka Īvāne.
Statistika liecina, ka pērn Latvijā no Krievijas importētas grāmatas un iespieddarbi vairāk nekā astoņu miljonu eiro vērtībā. Bet politiķu iecere uzlikt augstāku PVN krieviski drukātajam vārdam gan nozīmē, ka šos izdevumus šķiros tikai pēc valodas, nevis pēc tā, vai tie nāk no Krievijas.