Latvijā dzelzceļa sliežu kopgarums ir aptuveni 1,8 tūkstoši kilometru. Tas viss ir 1520 mm platumā, ko izmanto Austrumeiropā un arī Krievijā. Bet ar Ukrainu okupēt gribošo kaimiņu mūs saista ne tikai sliežu platums. Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” joprojām izmanto sakaru iekārtas un programmatūru, kas tapušas Krievijā un Baltkrievijā. Ar to palīdzību Krievija spēj sekot līdzi tam, kādi vilcienu sastāvi Latvijas teritorijā atrodas. Turklāt kravas, kas joprojām nāk no austrumiem cauri Krievijai, jāapkalpo, sazinoties un uzturot sakarus ar “Krievijas dzelzceļu”.
Austrumumos Krievijas robežas virzienā atrodas divi dzelzceļa koridori: līnija Rēzekne II–Zilupe–valsts robeža, kas turpinās Krievijas virzienā uz Pitalovu un Maskavu. Otra līnija Rēzekne II–Kārsava–valsts robeža, kas savieno Latgali ar Pleskavas virzienu. Savukārt ar Baltkrieviju dzelzceļa savienojumus nodrošina līnija Daugavpils–Indra–valsts robeža Polockas virzienā.
Turklāt sliedes posmā Kārsava–valsts robeža Pitalovas virzienā daudzu kilometru garumā iet tieši paralēli robežai. Tas ir viens no stratēģiski jūtīgākajiem sliežu ceļiem reģionā.
ASV Starptautisko attiecību un aizsardzības pētnieks Kolins Smits (Colin D. Smith), kurš 30 gadus darbojies dažādās militārās operācijās pasaulē, bijis arī militārais atašejs ASV vēstniecībā Krievijā un arī Latvijā, kādā nesenā intervijā saka – ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes. Pēc viņa teiktā – dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija Ukrainā vispār spēja paveikt to, ko tā izdarīja pilna apmēra kara pirmajos sešos mēnešos. Viņam piekrīt arī militārie un ekonomikas analītiķi Latvijā. Viņuprāt, ja jāizvēlas starp ekonomisko ieguvumu dažiem, sliedes saglabājot, un drošību visai valstij, sliedes nojaucot, jāizvēlas otrais.