Bulings teju kā vīruss klasē
Lai arī tēvs izgājis visu atbildīgo iestāžu loku, ģimene jūtas ar problēmu palikusi pavisam viena. Pēc rakstītās kārtības uz papīra tam tā nebūtu jābūt. “Ja izglītības iestādes vadītājs ir saņēmis informāciju par aizdomām vai konkrētu vardarbības gadījumu izglītības iestādē. Izglītības likums pasaka, ka šis gadījums ir jārisina,” teic Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos Olga Ozola.
Sākumā Magdalēnas tētis arī vērsās pie skolas vadības. Tā vairākkārt apņēmās “visu noteikti atrisināt”, liecina “de facto” rīcībā esošas sarakstes. Skolā kaut ko arī mēģināja vērst par labu. Vienu no bērniem, kas Magdalēnai darīja pāri, pārcēla uz citu klasi. Taču tas nebija ilgtspējīgs risinājums, jo pāridarītāja lomu ieņēma cits.
Bērni, kas aizskāra Magdalēnu, bija vairāki. Tas ir raksturīgi bulingam jeb apzinātai un atkārtotai terorizēšanai, kas var izpausties fiziski, verbāli un sociāli. Bulings var būt arī uzbrukums internetā. “Bulingā visu laiku mainās tie cilvēki, kas ir šajās lomās. Tas parāda to, ka tas ir vīruss gandrīz klasē. Un kamēr mēs to visā klasē nemainām, tad tas nemainīsies,” paskaidro Bērnu aizsardzības centra (BAC) Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis.
Vēršanās policijā bez rezultāta
Pērn rudenī skola par šo situāciju esot vērsusies sociālajā dienestā, taču “de facto” neizdevās pārliecināties, vai tā tiešām bija, vai dienests skolas vēstuli saņēma un, ja saņēma, kā dienests reaģēja. “Attiecīgi sociālais dienests vai, ja tā ir bāriņtiesa beigās iesaistīta, tad mēs saņemam no viņiem rakstiskas atbildes. Tā ir vairāk vai mazāk diemžēl tāda vēstuļu rakstīšana,” vērtē Suntažu pamatskolas direktors Mārtiņš Leja.