Šobrīd ārstniecības iestādēm nav pienākuma skatīties, vai viņu pacients ir deklarēts Latvijā vai ārzemēs. Taču informācija par to, cik ārvalstīs deklarētie Latvijas valstspiederīgie ārstējas uz valsts rēķina, ir pieejama Nacionālajam Veselības dienestam. Pērn Latvijā ārstējās 17,7 tūkstoši ārzemēs deklarēto Latvijas valstspiederīgo, kas valstij izmaksāja 2,9 miljonus eiro.
Šī nauda varētu aiziet stacionārajiem un ambulatorajiem pakalpojumiem, kur šobrīd ir rinda, minējā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins. “Vienkārši tagad rindā stāvēja 10 cilvēki, un starp viņiem bija viens, kurš atbraucis no, nezinu, Īrijas. Bet mums visu laiku jāatceras, ka aiz tiem 10 tur vēl ir 2, 5, vēl 10, kas stāv rindā ārpus pieejamā finansējuma,” sacīja B. Kņigins.
Vienlaikus veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzina, ka šie daži miljoni eiro nespētu stabilizēt veselības aprūpes finansēšanas modeli. “Tas ir tikai sākums,” sacīja ministrs.
Lai ārsti varētu saprast, kam kādi pakalpojumi pienākas, proti, sistēmu salāgošanai, paredzēts pusgada pārejas posms. “Pašreiz notiek kopīgs darbs, jo tur ir jāpārslēdzas no vienas sistēmas uz otru, lai mēs varētu identificēt to pietiekoši ātri. Ja cilvēks, teiksim, piesakās uz vizīti ambulatorajā daļā, mums jau viņam ir jāpasaka uzreiz,” minēja RAKUS valdes priekšsēdētājs Haralds Plaudis.
Kopumā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, šī gada 1. jūlijā par dzīvesvietu ārzemēs ir paziņojuši vairāk nekā 255 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Taču paliek jautājums par to, kāds ir patiesais no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits, kas, iespējams, to nav uzrādījuši.