Pirmo titulu 5000 metros izcīnīja 24 gadus vecais amerikānis Kouls Hockers, kurš distanci veica 12:58.30, par 48 simtdaļām atpaliekot no personīgā rekorda, un par 48 simtdaļām apsteidza Kenijā dzimušo un Beļģijā uzaugušo Aizeku Kimeli. Bronzu ieguva francūzis Džimijs Gresjē, kurš pirms nedēļas triumfēja 10000 metros.
Hokers Parīzes olimpiskajās spēlēs Jākobu Ingebrigtsenu gāza no 1500 metru troņa, bet šodien norvēģi gāza no 5000 metru troņa – Ingebrigtsens bija triumfējis gan 2022. un 2023. gada pasaules čempionātos, gan arī 2024. gada olimpiskajās spēlēs. Startējot pēc traumas, Ingebrigtsenam šis čempionāts bijis ļoti neveiksmīgs – 1500 metros izstāšanās jau priekšskrējienā, 5000 metros knapa iekļūšana finālā, kur šodien 16 dalībnieku konkurencē tikai desmitā vieta ar sezonas labāko rezultātu 13:02.00, no personīgā rekorda atpaliekot vairāk nekā 13.5 sekundes.
800 metros sievietēm ar jaunu pasaules čempionātu rekordu 1:54.62 triumfēja kenijiete Liliana Odira, bet sudrabu divu Lielbritānijas skrējēju cīņā izšķīra nieka simtdaļa – otrā 28 simtdaļas aiz uzvarētājas bija personīgo rekordu labojusī Džordžija Hantere-Bella, apsteidzot Parīzes olimpisko čempioni Kīliju Hodžkinsoni, bet arī ar jaunu personīgo rekordu uzreiz aiz goda pjedestāla palika iepriekšējā pasaules čempione Sāra Mora no Kenijas (1:55.74).
4×400 metru stafetēs uzvarēja Botsvānas vīriešu un ASV sieviešu izlases. Kungu konkurencē Botsvāna par septiņām simtdaļām apsteidza gan ASV, gan DĀR. Dāmām medaļas ieguva arī Jamaika un Nīderlande.
Vēl atlicis noskaidrot čempionus 100 metru stafetēs, diska mešanā vīriešiem, desmitcīņā vīriešiem un augstlēkšanā sievietēm.
Izmantotie resursi:
https://worldathletics.org/competit…
https://worldathletics.org/competit…
https://worldathletics.org/competit…
https://worldathletics.org/competit…