Opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers sūdzas par medijiem – tie neesot atspoguļojuši opozīcijas protestus pandēmijas laikā un nedodot vārdu viņa deputātei par budžeta sarunām.
Protestā pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pulcējās vismaz 10 tūkstoši cilvēku – šāda veida akcijās pēdējos gados lielākais dalībnieku skaits. Vairāki partijas “Latvija pirmajā vietā” politiķi sociālajos medijos pauda sašutumu, ka šo protesta akciju plaši atspoguļoja mediji. Partijas līderis Šlesers kādu savu ierakstu sāka ar to, ka pandēmijas laikā mediji atteikušies atspoguļot akcijas pret “Vienotības” politiku.
“Kad Covid laikā notika protesti pret “Vienotības” realizēto politiku, kad tika padzīti visi valsts sektorā strādājošie, kuri atteicās potēties, LTV un citi sabiedriskie mediji un arī nopirktie privātie mediji, kuri saņem naudu no SIF, Sabiedrības integrācijas fonda, atteicās atspoguļot šos protestus!” apgalvo Šlesers.
Tā nav taisnība. Gan sabiedriskā televīzija, gan radio, gan privātie mediji atspoguļoja pandēmijas laika protestus.
“Rīgā piedzīvoti lielākie iedzīvotāju protesti kopš pandēmijas sākuma,” 2021. gada augustā ziņoja Latvijas Televīzija.
Tiešraidē par notiekošo stāstīja arī Latvijas Radio ziņās.
“Pašlaik atrodos Vecrīgā pie prezidenta pils. Novēroju, ka ir sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Viss pagaidām norit mierīgi,” vēstīja LR korespondents.
Toreiz protests pulcēja apmēram 4000 cilvēku. Par to ziņoja arī, piemēram, portāls “TVnet” un gandrīz divu stundu tiešraidē portāls “Delfi”.
Mediji atspoguļoja arī protestus pret Krišjāņa Kariņa valdību un tās īstenoto politiku 2023. gada pavasarī un vasarā.
“Saeimā strādājošās opozīcijas partijas “Latvija pirmajā vietā” rīkotā protesta akcijā “Vienotības” valdības gāšanai pie Brīvības pieminekļa šodien pulcējās ap 500 cilvēku,” ziņoja Latvijas Televīzija.
Par protestiem vēstīja arī TV3 ziņas; pats Šlesers ēterā stāstīja: “Realitāte ir tāda, ka mēs šodien esam vienīgie, kas ir nostājušies pret Kariņa un Levita režīmu.”
Šlesers uz mūsu centieniem sazināties neatbildēja.
Sabiedriskajiem medijiem Šlesers pārmet arī to, kā tie atspoguļo vasts budžeta apspriešanu. Viņš rakstīja par 5. novembra Saeimas sēdi:
“Vakar, kad Saeimā notika debates par budžetu un par Stambulas konvenciju, partijas “Latvija pirmajā vietā” viedokli pauda LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa, kuras viedokli nemaz neatspoguļoja LTV “Panorāma” savā sižetā, jo viņas teiktais nepatika progresīvās “Vienotības” varai!”
Divarpus minūšu garajā LTV “Panorāmas” sižetā tiešām neatspoguļoja Liepiņas teikto. Taču Šlesers noklusē, ka sižetā izskanēja citas LPV deputātes – Ramonas Petravičas – teiktais.
“Budžets ir politikas spogulis. Tas parāda, kas šai valdībai ir patiesi svarīgi. Un diemžēl šis spogulis rāda valdību bez redzējuma, bez drosmes un bez atbildības,” sižetā citēta Petraviča.
Turklāt nākamajā dienā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sešas minūtes par budžetu tiešraidē intervēja vēl vienu LPV Saeimas deputāti Ilzi Stobovu.
Pēdējos gados visā pasaulē ir auguši populistu uzbrukumi medijiem. Spilgtākais piemērs Rietumos ir ASV prezidents Donalds Tramps, kurš vērsies pret viņu kritizējošiem medijiem, publiski atbalstījis ASV sarunu šovu apturēšanu, arī solījis iesūdzēt tiesā britu raidsabiedrību BBC par viņa runas rediģēšanu un pieprasīt summu no viena līdz pieciem miljardiem ASV dolāru. Tikmēr Igaunijā opozīcijas partija EKRE novembrī pat rosināja slēgt sabiedrisko mediju EER.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu