Referenduma iznākums un likuma apturēšana
Slovēnijā svētdien notikušajā referendumā vēlētāji noraidījuši likumu, kas ļāva termināli slimiem pacientiem izbeigt savu dzīvi. Saskaņā ar sākotnējiem vēlēšanu iestāžu publiskotajiem rezultātiem aptuveni 53% balsotāju izteicās pret likumu, bet 46% to atbalstīja. Nesanākot nepieciešamajam vairākumam, kas prasīja vismaz 20% no 1,7 miljoniem balsstiesīgo slovēņu, balsojums nozīmē esošā likuma apturēšanu. Vēlētāju aktivitāte bija gandrīz 41%, informēja Valsts vēlēšanu komisija.
Pretēju nometņu reakcijas un argumenti
Kā atzina konservatīvo aktīvistu kampaņas pret palīdzēšanu pašnāvībā vadītājs Aļess Primcs:
“Žēlsirdība ir uzvarējusi. Slovēnija ir noraidījusi valdības reformas veselības, pensiju un sociālajā jomā, kas balstītas uz nāvi saindēšanās ceļā.”
Jau iepriekš, jūlijā, Slovēnijas parlaments bija pieņēmis likumu, balstoties uz iepriekšējā gadā notikušā neoficiālā referenduma rezultātiem. Tomēr Primcs un citi oponenti, savācot vairāk nekā 40 000 parakstu, panāca jaunu balsojumu par šo strīdīgo jautājumu.
Liberālās valdības atbalstītāji, tostarp premjerministrs Roberts Golobs, apgalvoja, ka likums sniedz cilvēkiem iespēju nomirt cieņpilni un pašiem izlemt, kā un kad izbeigt savas ciešanas. Likums paredzēja, ka mentāli kompetentām personām, kurām nav cerību uz izveseļošanos vai kuras saskaras ar nepanesamas sāpes, ir tiesības uz palīdzību dzīves izbeigšanā. Tas nozīmētu, ka pacienti paši lietotu letālas zāles, saņemot divu ārstu apstiprinājumu un pēc konsultāciju perioda. Likums neattiektos uz personām ar garīgiem traucējumiem.
Savukārt pretinieki, kuru vidū bija konservatīvas grupas, dažu ārstu asociācijas un katoļu baznīca, uzstāja, ka likums ir pretrunā ar Slovēnijas konstitūciju un ka valstij būtu jāstrādā pie labākas paliatīvās aprūpes nodrošināšanas. Premjerministrs Golobs savā paziņojumā uzsvēra, ka, lai gan pašreizējais likumprojekts tika noraidīts,
“izaicinājums, ar kuru mēs saskaramies, joprojām pastāv.”
Viņš piebilda, ka šis nav politisks jautājums, bet gan cieņas, cilvēktiesību un individuālas izvēles jautājums. Turpmākā perspektīva un starptautiskais konteksts
Prezidente Natasa Pirc Musara balsošanas dienā uzsvēra, cik svarīgi ir pilsoņiem piedalīties referendumos, ne tikai vēlēšanās. Viņa norādīja, ka ikvienam ir tiesības paust savas domas un norādīt politiķiem, kas ir pareizi un nepareizi. Ir vērts atzīmēt, ka vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, kaimiņvalstī Austrijā, jau ir spēkā līdzīgi likumi par palīdzēšanu dzīves izbeigšanā.