LDDK joprojām pieprasa 850 miljonu eiro izdevumu samazinājumu valsts budžetā
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž stingru nostāju, ka valsts budžetā 2026. gadam ir iespējams rast ietaupījumus 850 miljonu eiro apmērā. Šis aicinājums izskanējis Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kuras laikā LDDK prezidents Andris Bite kritiski izteicies par valdības darbu pie budžeta sagatavošanas. Bite norādījis, ka sociālajiem partneriem laicīgi nav nodrošināta piekļuve svarīgiem dokumentiem, jo informatīvais ziņojums par 2026., 2027. un 2028. gada budžeta prioritārajiem pasākumiem publiski kļuvis pieejams vien dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma. Tas radījis neapmierinātību un aizēnojis diskusijas par budžeta plānošanu.
Neizpildīti uzdevumi un nepietiekamas ambīcijas
Andris Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta dotos uzdevumus samazināt budžetu par 150 miljoniem eiro un efektivizēt valsts pārvaldi. “Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams,” secināja Bite. Viņš arī pauda bažas par to, kā tiks segtas visas valsts budžeta vajadzības, norādot uz pieaugošo ārējo parādu un tā apkalpošanas izdevumu palielināšanos. Nesamazinot budžeta izdevumu un ieņēmumu plaisu, nākamajos gados varētu rasties ļoti smags efekts uz sabiedrību kopumā.
Arodbiedrību kritika un turpmākie soļi
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prezidents Egīls Baldzēns pievienojās kritikai par dokumentu novēlotu iesniegšanu, taču atzina, ka nevar mehāniski likt valdības partijām vienoties. Lai gan sēdi bija iespējams atcelt, Baldzēns atzinīgi novērtēja informatīvā ziņojuma uzklausīšanu. Lai nodrošinātu savlaicīgu informāciju, panākta vienošanās par NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdi, kas notiks 3. oktobrī Finanšu ministrijā, un nākamo NTSP sēdi 10. oktobrī, kurā tiks izskatīts pilna apjoma budžets. Sociālajiem partneriem nepieciešamie dokumenti būs pieejami trīs dienas pirms katras sēdes.
LBAS arī uzsver, ka budžeta kontekstā jārisina vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, par veselības aprūpes finansējumu, kam piešķirti 34,1 miljoni eiro, kas veido aptuveni 5,24% no nepieciešamā līmeņa. Tāpat aktuāls ir jautājums par reģionālajiem pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, norādot, ka vēl daudzas lietas nepieciešams pieregulēt. LBAS piekrīt, ka valsts izdevumus var samazināt, taču vienlaikus jāmeklē jauni ieņēmumu avoti.
Finanšu ministrijas skatījums un budžeta aprēķini
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzina kritiku par dokumentu iesniegšanas laiku, skaidrojot to ar lielo iesaistīto personu skaitu un koalīcijas vienošanos par budžetu, kas panākta vien iepriekšējā vakarā. Finanšu ministrija (FM) informē, ka, strādājot pie 2026. gada budžeta, izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi vienojās par 171 miljona eiro izdevumu samazinājumu, ko valdība apstiprināja 2025. gada 26. augustā. Papildu 12,4 miljonu eiro samazinājums nodrošināts, turpinot darbu pie nākamā gada budžeta. Tādējādi kopējais valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026. gadam veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.-2028. gadā sasniedz 814,1 miljonu eiro.
Valdība augusta beigās atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026. gada budžetā. Lai nodrošinātu valdības noteiktās prioritātes – drošību, atbalstu ģimenēm ar bērniem un izglītību – nākamā gada budžetā plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai – 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam – 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem – 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šī papildu finansējuma tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.