Arturs Zakreševskis, JDFS “Alberts” galvenais treneris un valdes loceklis
” Sveicināti cienījamie draugi! Jau par tradīciju kļūst novembra beigās kaut ko uzrakstīt publiski par futbolu. Tie, kuri nav futbola burbulī, var tālāk droši nelasīt.
Pirms pāriet pie diskusijas ar Andra Treimaņa kungu, kurš vakar publiski izteica šādu aicinājumu, vēlos paziņot, ka es esmu pret jebkāda veida vardarbību uz ielas, mājās, darbā, sporta laukumos vai kur citur. Neesmu ne MMA, ne citu līdzīgu sporta veidu piekritējs, kaut boksa cīņas smagajā svarā šad tad paskatos. Saviem audzēkņiem neesmu devis uzdevumu traumēt pretiniekus vai mentāli uzbrukt tiesnešiem. Daži no maniem audzēkņiem paši ir futbola tiesneši, tajā skaitā, kādu laiku, līdz neiejaucās trauma, tāds bija viens no maniem dēliem. Neesmu no tiem, kas visās zaudētās spēlēs vaino tiesnešus, bet esmu skarbs, ja redzu netaisnības, un vēl skarbāks, kad uztveru tās par apzinātu rīcību. Visiem saviem audzēkņiem, kuri spēles laikā izkliedz nelaipnas frāzes tiesnešiem, piedāvāju pašiem doties uz Latvijas futbola federāciju (LFF) un pieteikties kursos, kā arī patiesāt kādu treniņspēli.
Neatbalstu tiesnešu apsaukāšanu un draudu izteikšanu viņu virzienā ne no kolēģu, ne no spēlētāju, ne no līdzjutēju puses. Savas organizācijas (Jura Docenko futbola skola “Alberts”) vārdā atvainojos par vakardienas notikumiem saistībā ar spēles organizāciju RTU stadionā, jo kolēģiem, kuri uzņēmās atbildību par šo spēles norises daļu, pietrūka pieredzes. Organizācijas vadības līmenī izanalizēsim notikušo, izdarīsim secinājumus un mēģināsim uzlabot situāciju, lai nākotnē šādi gadījumi neatkārtotos! Žēl, ka nepalīdzēja uz vietas esošie LFF pārstāvji ar padomiem un rekomendācijām, jo pieredze cilvēkiem noteikti ir neizmērojami lielāka.
Vakar beidzās lielā futbola sezona Latvijā. Sīvā cīņā starp FK “Grobiņa” un JDFS “Alberts” komandām uzvarēja stiprākie, ar ko arī apsveicu “Grobiņas” komandas futbolistus, trenerus, līdzjutējus un pārējos atbalstītājus. Milzīgs paldies arīdzan mūsu komandas atbalstītājiem, kuri kuplā skaitā ieradās stadionā, un tiem, kas atbalstīja attālināti! Pateicos saviem spēlētājiem par pašatdevi ne tikai šajā pēdējā spēlē! Visā sezonā komandas spēlētāji, treneri un atbalsta personāls centās sasniegt mērķi, un, neskatoties uz mazu solīti uz priekšu salīdzinājumā ar pagājušā sezonu, pietrūka pavisam nedaudz. Praktiski vairāk nekā 90% darba dienu vakaru pavadīti futbola laukumā vai sporta zālē, izlieti sviedri, prieka mirkļi par uzvarām un zaudējuma rūgtums, emocijas, kas ilgi paliks atmiņā. Lepnums par spēlētājiem, kuri pēc darba vai mācībām atrod sevī spēku, motivāciju un vēlmi atnākt uz nodarbībām, kur treneri liek strādāt uz spēka izsīkuma robežas, lai izdotos sasniegt kopīgu mērķi. Pietrūka pavisam maz – viena rezultatīva sitiena no amatieriem (ar vienu izņēmumu sezonas otrajā pusē) pret profesionāļiem pēdējā spēlē. Pie tam amatieri beidza spēli ar vienu veterānu vārtos un tikai astoņiem spēlētājiem, no kuriem visi bija U21 vecuma, bet pieredzējušiem profiem vienīgais U21 spēlētājs laukumā parādījās spēles pēdējā minūtē, veicot taktisko maiņu! Varbūt profiem bija pārāk gara sezona vai slikti treniņu apstākļi? Nelīdīsim viņu virtuvē, kaut gan vienu lietu publiski minēja spēles tiesnesis Andris Treimanis:
“Visas spēles laikā spēlētāji izteica jautājumus par “Fair Play” principiem, jo puse laukuma bija klāta ar slidenu, nelielu sniegotu, ledainu kārtu, otra puse — atkususi, kas visas spēles laikā radīja grūtības.” Iespējams, amatieri ir vairāk skraidījuši pa dažādiem laukumiem un viņiem visi segumi tagad ir vienādi, tādējādi iegūstot priekšrocību pār profiem? Arī es tamdēļ mūsu vienīgo profu pārtraukumā nomainīju. Ieteikšu LFF pamainīt reglamentu gan šajā jautājumā, gan vēl dažos. Labi, lai par tiem reglamentiem paliek citai reizei. Vakar bija tik emocionāls futbols, ka pat mūsu Latvijas titulētais futbola tiesnesis publiski rakstīja:
“Ja gribat publisku, konstruktīvu diskusiju — esmu atvērts! Manu spēles lēmumu publisku skaidrošanu — atvērts!” un vēl šo to. Tad jautājumi no manas puses: 1) Kāpēc sākām spēli, ja “Ņemot vērā laukuma diskutablo tehnisko stāvokli, pieņēmām lēmumu, ka svarīgajai spēlei ir jāsākas, kaut bija visas pilnvaras un tiesības spēli nesākt.”? 2) Kurš pieņem lēmumu par VAR nepieciešamību uz spēli, veic uzstādīšanu un pieņem lēmumu, kurā vietā to uzstādīt, ja pēc tam “Divas reizes video tiesnesis mani aicināja uz video pārbaudes zonu. 1. situācijā (par 11 m soda sitienu) piekļuve zonai nebija iespējama, jo pie ekrāna atradās JDFS Alberts līdzjutēji…”?
3) Vai ir kādi video materiāli, kur var redzēt, ka “Dodamies pārtraukumā, starp laukumu un ģērbtuvēm nebija nodrošināta nekāda apsardze. Visi “Alberts” atbalstītāji gāja mums apkārt, stāvot pusmetra attālumā, bļāva, lamājās, kā rezultātā man tika iespļauts mugurā. Viens no atbalstītājiem arī pagrūda man mugurā, izraisot grūstīšanos.”? Man pieejamos video failus pievienoju un, par brīnumu, tajos redzu agresiju no tiesnešu puses, pie tam, cik var noprast, pret sieviešu dzimtes pārstāvi! Ja jau skatītāji ir tie ļaunie spēki, tad kamdēļ jāmēģina novērst situācijas iemūžināšanu video ar vardarbīgām metodēm?
4) Kā tiesnesis kuru “pazīst kā godprātīgu, konstruktīvu futbola tiesnesi, ilggadīgu futbola profesionāli, futbola un Latvijas patriotu, kurš ar savu ilggadīgo, nesaudzīgo darbu, ētiku un disciplīnu ir izpelnījies vietējo un starptautisko jomas profesionāļu kvalitātes novērtējumu.” tādā, zemāka līmeņa spēlē, nekā ikdienā tiesā šī tiesnešu brigāde, kura norisinās “RTU “stadionā”” (tas ka LFF infrastruktūras speciālists, kurš nosaka, kādos stadionos spēles drīkst aizvadīt Nākotnes līgas klubi, ir viņa ikgadējais asistents Haralds Gudermanis, nav būtiski) īsā laikā pamanās divas(!) reizes neredzēt būtiskas, faktiski spēli izšķirošas epizodes, kuras palīdz saskatīt tikai VAR (video assistant referee – no angļu val.)? Bet ja nebūtu VAR? Kā par brīnumu – LFF VAR ieviešanas speciālists, kā darbinieks LFF, ir Andris Treimanis. Nebūšu nepieklājīgs un nejautāšu šo speciālistu algas ciparus, kurus starp citu maksājam mēs, LFF biedri no kopējā LFF budžeta, bet pajautāšu ko citu – kādas izmaksas ir vienai VAR spēlei? Mums, JDFS “Alberts”, vieniem pašiem novembrī tādu bija trīs!
Varbūt tomēr LFF var ņemt vērā manu ierosinājumu un beidzot pārbaudīt tiesnešu veselību (redzi, dzirdi un mentālo noturību emocionāli sarežģītās situācijās), lai būtu mazāk šādu skaļu pēcspēles saucienu kā A.Treimaņa virsrakstā ieliktā “FUTBOLA UN SPORTA NĀVE!!!”? Pirms iesaistīties diskusijā ar Andri Treimani, šodien aprunājos ar vairākiem tiešiem vakardienas notikumu dalībniekiem, kurus protams var dēvēt par ieinteresētām personām, bet neviens nepateica nevienu labu vārdu par Latvijas labāko tiesnešu darbu vakardienas spēlē.
Te rodas jautājumu:
– Ja JDFS Alberts līdzjutēji ir tik vardarbīgi, tad cik bieži viņu uzvedības dēļ tika pārtrauktas spēles, piešķirti disciplinārie sodi kopš organizācijas dibināšanas 2008. gadā?
– Vai JDFS Alberts apvieno visus vardarbīgākos Rīgas un Pierīgas iedzīvotājus, kuri tik to vien gaida kā izrēķināties ar spēles tiesnešiem vai LFF amatpersonām? Cik ir bijis iesniegumu Valsts vai pašvaldības policijā no cietušajām personām, jo īpaši, tiesnešiem šo gadu garumā? Un cik būtiski tas izceļas uz citu Latvijas sporta klubu fona?
– Vai gadījumā šī konkrētā tiesnešu brigāde bija gatava spēlei? Ja jau, esot laukumā, neredz vairākas izšķirīgas epizodes, nedzird spēlētāju lamāšanos ar rupjiem vārdiem pa visu laukumu (sagatavošu atsevišķu rakstu par šo tēmu). Kāpēc tieši šoreiz skatītājiem radās agresija? Un tieši uz ko? Abu komandu līdzjutēji atradās cieši viens otra tuvumā un, tavu brīnumu, nenotika ne grūstīšanās, ne dūru vicināšana tādā agresijas katlā!
– Varbūt nevajag pēc Eiropas līmeņa spēlēm nākt tiesāt plebejus, esot patmīlīgiem un augstprātīgiem? Šeit ir parastā latviešu tauta ar saviem plusiem un mīnusiem, kas mīl futbolu un ir izgājusi cauri visiem futbola līkločiem ar saviem bērniem no četru gadu vecuma. Vakardienas spēlē laukumā sākumsastāvā izgāja pieci audzēkņi, kuri VISU savu futbolista karjeru ir pavadījuši tikai JDFS “Alberts” organizācijā, savu karjeru pie Jura Docenko ir uzsākuši Krišs Andersons un Dāvis Indrāns (gan laukumā neizgāja), bet Germanam Māliņam jauniešu vecumā sanāca epizodiski nonākt Jura Docenko rokās. Lai šos drēbi zinošos līdzjutējus novestu līdz kaut kādai agresija,i ir ļoti, ļoti jāpacenšas.
Nemaz neattaisnoju, bet nosodu rīcību, kurā tika iesaistīti nepilngadīgie –
“Uzskatu par lielu apvainojumu, spļāvienu sejā manā un manu kolēģu virzienā, ka vienas no vadošo Latvijas futbola akadēmiju 10 gadīgi audzēkņi, ģērbti pilnā Jura Docenko Futbola Skolas Alberts kluba ekipējumā, nākot futbola tiesnešiem no laukuma, metra attālumā izstieptā saujā izkliedz un piedāvā tiesnešu uzpirkšanai centus. Viņu tēvi kluba atribūtikā aiz muguras stāv, uzmundrina dēlus un priecīgi kliedz manā un kolēģu virzienā, ka esam korumpēti, nožēlojami salašņas “
šāda rīcība raksturo mūsu visas valsts sabiedrību miniatūrā. Tā dod mājienu, ka, godīgi nespējot panākt rezultātu, jāmēģina negodīgi. Cik nu varēšu, tik mēģināšu darbā ar audzēkņiem un vecākiem labot situāciju, bet mums organizācijā to neizdosies panākt vienatnē, ja visa sabiedrībā būs pieņemts citādi…
PS. Ja jau “Futbola sabiedrība mani pazīst …Tiesnesi, kurš, ja ir kļūdījies, to cilvēcīgi atzīst,” Treimaņa kungs atzīs, ka ir kādā epizodē vakar kļūdījies? Atceros, pirmo reizi iepazinu viņa vārdu 2007. gada 4. oktobrī Liepājā, kad potenciāli izšķirīgā zelta medaļu spēlē jauniņais tiesnesis pēc rupja izklupiena nesodīja liepājnieku, bet atstāja rīdzinieku guļam laukuma malā un pēc dažām sekundēm laukuma pretējā pusē spēles divpadsmitajā minūtē neminstinoties parādīja sarkano kartīti FK “Rīga” spēlētājam. Ritēja spēles 12. minūte… Vēlāk godīgi kļūdu atzina, bet FK “Rīga” bija jāsamierinās ar bronzu.
PPS. Nav nekas pret Liepāju vai liepājniekiem, pavadīju divus burvīgus gadus, pārstāvot FHK “Liepājas Metalurgs”, bet pievienošu vienu video no iepriekšējo gadu spēles, ja jau jārunā par agresiju.”
Olafs Pulks, JDFS “Alberts” valdes priekšsēdētājs
“Vispirms gribu apsveikt FK “Grobiņa” ar uzvaru divu spēļu summā un vietas saglabāšanu Latvijas futbola virslīgā! Gribu pateikties abu komandu atbalstītājiem un skatītājiem par kuplo klātbūtni spēlē RTU stadionā. Vēlos uzsvērt, ka JDFS “Alberts” ir pret jebkāda veida vardarbību! Mēs to nosodām. Ja tiesnešu brigāde Andra Treimaņa vadībā sajutās kaut kādā veidā apdraudēta, tad es kluba vārdā viņiem atvainojos. Nav pieļaujama ne fiziska, ne verbāla agresija pret spēles tiesnešiem. Jāsaka, ka es gan fizisku aizskaršanu neredzēju, tāpat arī neredzēju sīknaudas piedāvāšanu, bet ja tāda ir notikusi, tad bērnus šajās aktivitātēs nedrīkstētu iesaistīt. Vecākiem tas ir jāredz un pašiem jābūt paraugiem savām atvasēm.
Vēlos izklāstīt arī savu viedokli par vakardienas spēli. Tā bija otrā no divām pārspēlēm starp FK “Grobiņa” un JDFS “Alberts”. Pirmā, Liepājā, noslēdzās 0:0. Tātad Rīgā RTU stadionā bijā izšķirošā, jo neizšķirts rezultāts nav iespējams. Spēles likme pulcēja ievērojamu skatītāju klātbūtni. Bija atbalstītāji no abām komandām. Abas nometnes bija ‘’bruņojušās’’ ar atbalstošajām bungām. Atmosfēra kopumā bija draudzīga.
Par laukumu. Pirms spēles es galvenajam tiesnesim Andrim Treimanim uzdevu jautājumu par laukuma kvalitāti, viņš man atbildēja, ka tajā laukuma pusē, kur ir sarma, vajag notīrīt līnijas, lai tās ir redzamas. Es paņēmu slotu un to arī izdarīju. Pēc tam jautāju, vai ir labi, saņēmu atbildi, ka tagad ir labāk. Nekādu citu iebildumu nebija.
Jāatzīmē, ka Nākotnes līgā visas spēles tika aizvadītas bez VAR (video asistenta) iesaistes. Tikai pēdējā kārtā JDFS “Alberts” un “Riga Mariners” spēlē bija VAR. Tāpat arī pirmajā spēlē Liepājā pret FK “Grobiņa” bija VAR. Nevienā no šīm spēlēm VAR palīdzība netika prasīta. VAR bija arī šajā spēlē RTU stadionā un spēlēja būtisku lomu. Kādēļ VAR monitors tika novietots pie skatītāju tribīnes, to es nezinu.
Spēle ritēja savu gaitu, līdz tiesnesis Treimanis to apturēja un 17. minūtē devās skatīties VAR monitoru. Pēc tam nozīmējot 11 metru soda sitienu uz JDFS “Alberts” vārtiem. Tas gan netika realizēts. Jāatzīmē, ka tiesnešu brigāde pārkāpumu nebija konstatējusi un tikai pēc kādām piecām minūtēm notika saziņa ar VAR tiesnesi. Spēle turpinājās, līdz 26. spēles minūtē tiesnesis Treimanis atkal devās skatīties VAR monitoru. Šoreiz tika parādītā sarkanā kartīte JDFS “Alberts” spēlētājam par pēdējās cerības sodu. Jāatzīmē, ka tiesnešu brigāde netika fiksējusi pat pārkāpumu. Tiesneša asistents bija norādījis, ka jāizpilda stūra sitiens. Netālu no manis spēli komentēja TV komentētāji, arī viņi šajās epizodēs nebija pamanījuši nekādus pārkāpumus un brīnījās par to, ka notiek VAR pārbaudes. Nekādus iebildumus par pārkāpumiem neizrādīja arī “Grobiņas” futbolisti. Parasti, ja ir strīdīgas epizodes, pretinieku futbolisti cenšas par tām pievērst tiesnešu uzmanību. Pirmā puslaika izskaņā grobiņnieki guva vārtus. Nu jau situācija bija diezgan nokaitēta, bet nekādas ārkārtējas izpausmes neredzēju.
Spēles 62. minūtē tiesnesis Treimanis (jau bez VAR palīdzības) parādīja otro dzelteno kartīti JDFS “Alberts” spēlētājam, turklāt par situāciju, kad vairāki spēlētāji pēc cīņas par gaisa bumbu bija nokrituši FK “Grobiņa” soda laukumā. Tiesnesis Treimanis dzelteno kartīti rādīja, skrienot jau no laukuma centra. Vēlētos par šo epizodi saņemt arī kādu tiesnešu kolēģijas skaidrojumu. JDFS “Alberts” palika deviņu spēlētāju sastāvā. Esmu lepns par savu komandu, tā pat deviņu spēlētāju sastāvā centās izlīdzināt spēles rezultātu. Laukumā, izņemot Germanu Māliņu, kuru vispār var uzskatīt par paraugu visiem jaunajiem futbolistiem, atradās U-21 vecuma futbolisti. Bija arī viens sešpadsmit gadīgs spēlētājs. Tiesnesis Treimanis vēlreiz saskatīja pārkāpumu no mūsu futbolista pretinieku soda laukumā, kad pēc kārtējās cīņas par bumbu bija nokrituši vairāki futbolisti. Šoreiz gan bez jebkādas krāsas kartītes…
Spēlmaņu naktī saņemot balvu par Mūža ieguldījumu, Jakovs Rafaļsons teica, ka viņš katrā izrādē spēlē ar pilnu atdevi. To gribētos redzēt arī futbola laukumā, vai nu tiesājot spēli Francija pret Azerbaidžānu, vai arī pārspēles RTU stadionā. Skaidrs, ka RTU stadions ir nepiemērots tik lielam skatītāju skaitam. Mums tam bija jābūt gataviem. Gan jau Disciplinārlietu komiteja izvērtēs mūsu atbildību.
Skatītāji nav roboti, viņi izrāda emocijas. Dažādi saukļi visās valstīs ir futbola dzīves sastāvdaļa. Tie nedrīkst būt aizskaroši, ja tā bija, tad es atvainojos. Uzskatu, ka tiesneši ir publiskas personas un viņiem ir jābūt gataviem, ka skatītāji izrādīs savas emocijas. Tādēļ mani pārsteidza video kadros redzētais, ka tiesneši pa ceļam uz ģērbtuvi apstājās un iesaistījās vārdu apmaiņās ar skatītājiem. Pavisam nesaprotams man ir tas, ka tiesneša asistents jaunai sievietei izsit telefonu no rokām! Tas ir huligānisks izlēciens un provocējoša rīcība. Vai tādēļ tiesnesis Treimanis savā rakstā pieminēja Stambulas konvenciju.
Aicinu nomierināties. Futbola sezona ir beigusies. Gūstam mācību no šīs spēles un gatavojamies nākamajai sezonai.
Vardarbībai – nulles tolerance!”
Izmantotie resursi:
https://www.facebook.com/JDFSALBERT…
https://www.facebook.com/arturs.zak…