Eurovision balsošanas sistēmas izmaiņas pēc Izraēlas iespējamās iejaukšanās apsūdzībām
Starptautiskais dziesmu konkurss “Eurovision” gatavojas ieviest būtiskas izmaiņas savā balsošanas sistēmā. Šie pasākumi tiek veikti, reaģējot uz nopietnām apsūdzībām par Izraēlas valdības iespējamu “iejaukšanos” šī gada konkursā, kas izraisījis plašas diskusijas un pieprasījumus pēc caurspīdīgākas norises.
Jaunie balsošanas noteikumi un žūrijas atgriešanās
Kā galvenās izmaiņas tiks ieviests balsojuma apjoma ierobežojums no auditorijas, kā arī tiks atjaunota profesionālo žūriju loma pusfinālos. Šīs izmaiņas, kas stāsies spēkā pirms nākamā gada konkursa, ir paredzētas, lai stiprinātu uzticību, caurspīdīgumu un iesaisti auditorijas vidū. Eiropas Raidorganizāciju savienība (EBU), kas ir konkursa rīkotāja, uzsvēra, ka “esmu uzklausījuši un rīkojamies”, lai saglabātu “neitralitāti un integritāti”.
Turpmāk katrai maksājumu metodei tiks noteikts balsojumu skaita ierobežojums – līdz 10 balsīm. Ievērojami ir profesionālo žūriju atgriešanās pusfinālā pirmo reizi kopš 2022. gada. Tas nodrošinās gandrīz 50-50 procentu svaru sadalījumu starp auditorijas un žūrijas balsīm. Žūrijas locekļu skaits ir palielināts no pieciem līdz septiņiem, un katram žūrijas loceklim būs jāparaksta oficiāls paziņojums, apliecinot savu neatkarīgu un objektīvu vērtējumu. Lai labāk atspoguļotu jauniešu auditorijas interesi par konkursu, žūrijā tiks iekļauti arī dalībnieki vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
Drošības uzlabojumi un sankcijas par ietekmēšanu
Organizatori arī pastiprinās drošības pasākumus, lai novērstu “aizdomīgu vai koordinētu balsošanas aktivitāti”. Tiks stiprinātas drošības sistēmas, kas “monitorē, atklāj un novērš krāpnieciskus modeļus”. Papildus tam EBU aizliedz raidorganizācijām un māksliniekiem “aktīvi” iesaistīties, atbalstīt vai veicināt trešo pušu kampaņas, kas varētu ietekmēt balsošanas rezultātus. Saskaņā ar atjaunināto Rīcības kodeksu, jebkādi mēģinājumi nepamatoti ietekmēt rezultātus novedīs pie sankcijām.
Konteksts: Izraēlas dalības izredzes un politiskais spiediens
Šīs izmaiņas tiek paziņotas neilgi pēc tam, kad EBU atlikusi balsojumu par Izraēlas iespējamo dalību nākamā gada “Eurovision”. Izraēla piedalās konkursā jau vairāk nekā 50 gadus un ir izcīnījusi četras uzvaras. Tomēr, ņemot vērā Izraēlas valdības darbības Gazas joslā, ir pastiprinājušies aicinājumi izslēgt Izraēlu no konkursa. Spānija, viena no “Lielā piecinieka” valstīm, kas finansiāli visvairāk atbalsta EBU un automātiski kvalificējas finālam, ir draudējusi ar savu neierašanos, ja Izraēla piedalīsies. Arī Īrija, Islande, Slovēnija un Nīderlande ir paziņojušas par gatavību boikotēt konkursu, ja Izraēla turpinās dalību.
Nīderlandes sabiedriskais raidorganizācija AVROTROS, atsaucoties uz cilvēku ciešanām karā Gazā, ir norādījusi, ka vairs nevar attaisnot Izraēlas dalību. Tāpat Nīderlande ir ziņojusi par “pierādītu Izraēlas valdības iejaukšanos pagājušā gada konkursā, izmantojot pasākumu kā politisku instrumentu.” Iepriekš vairāk nekā 70 bijušo “Eurovision” dalībnieku parakstīja atklātu vēstuli, aicinot aizliegt Izraēlu un tās nacionālo raidorganizāciju KAN. Arī šī gada uzvarētājs ir aicinājis izslēgt Izraēlu no dalības 2026. gadā.
Lai gan “Eurovision” tradicionāli tiek uzskatīts par nepolitisku pasākumu, EBU tomēr izslēdza Krieviju no konkursa pēc tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tomēr Izraēla ir turpinājusi dalību, neraugoties uz starptautiskām bažām par tās darbībām Gazā. EBU ģenerālās asamblejas laikā 4. un 5. decembrī tiks apspriesta arī Izraēlas dalības iespēja nākamgad.