Politologu vērtējums par valdības stabilitāti: divas krāsas – slikta un ļoti slikta

Politiskie apskatnieki Latvijā šobrīd vērtē valdošās koalīcijas stabilitāti kā ļoti smagu un sarežģītu, paredzot divas galvenās attīstības iespējas – sliktu vai pat ļoti sliktu scenāriju. Neskatoties uz šo drūmo prognozi, politologs Juris Rozenvalds ir izteicis atzinumu, ka pašreizējās valdības krišana pirms valsts budžeta pieņemšanas ir maz ticama. Viņš skaidro, ka tik nozīmīga dokumenta noraidīšana vai budžeta pieņemšanas procesa destabilizācija pirms tā nākšanas gaismā būtu neapdomīgs un politiski, kā arī ekonomiski kaitīgs solis, radot nevajadzīgu satraukumu sabiedrībā un starptautiskajā finanšu vidē .

Budžeta nozīme un politiskā pragmatismam spiediens

Valsts budžeta pieņemšana ir viena no pašām svarīgākajām valdības funkcijām, kas nosaka valsts attīstības virzienu un sociālos, kā arī ekonomiskos principus nākamajam gadam. To var salīdzināt ar valsts finanšu kardio programmu – bez tās valsts organisms nespētu pilnvērtīgi funkcionēt . Jebkuras pārmaiņas valdībā šādos apstākļos radītu nopietnu spriedzi un izaicinājumus . Rozenvalds uzsver, ka politiskie spēki apzinās šo milzīgo atbildību, un tieši tas varētu kalpot par stabilizējošu faktoru . Lai gan koalīcijā pastāv dažādi viedokļi un intereses, kas reizēm ir kā asas debates starp politiskajiem partneriem, tie ir spiesti meklēt kompromisus, lai panāktu vienprātību par budžeta prioritātēm . Šis process ir kā sarežģīts deju solis, kurā katram partnerim rūpīgi jāzina sava vieta un kustības, lai netiktu izjaukts kopējais ritms . Diskusijas par budžetu nereti ir ļoti karstas, un katrs politiskais spēlētājs cenšas panākt sev izdevīgākos risinājumus, taču politiskajam pragmatismam vajadzētu uzvarēt šajās cīņās .

Nākotnes scenāriji un koalīcijas iekšējās spriedzes

Neskatoties uz piesardzīgo optimismu attiecībā uz budžeta pieņemšanu, politologs neizslēdz arī citus, mazāk optimistiskus attīstības scenārijus . Politisko procesu dinamika ir tikpat mainīga kā laikapstākļi Latvijā – brīžiem spīd saule, bet tad pēkšņi uzkrīt negaiss. Viens no iespējamajiem riskiem varētu būt kāds negaidīts skandāls vai fundamentālas domstarpības starp koalīcijas partneriem, kas neatrisināsies kompromisu ceļā . Kā norāda citi politikas analītiķi, Latvijas politiskajā ainavā ir novērojamas nozīmīgas izmaiņas un neskaidrības, kas ietekmē gan valdības stabilitāti, gan koalīcijas partneru attiecības. Dažādu viedokļu un interešu sasprindzinājums ir radījis sarežģītu situāciju, kas var ietekmēt turpmāko likumdošanas procesu un politisko kursu .

Situācija ir izveidojusies nebijusi, jo valdībā pastāv viena koalīcija, bet Saeimā ir klātesoša cita, kas raksturo politiskās situācijas sarežģītību . Tas liecina, ka pēc pašreizējā perioda, iespējams, sekos būtiskākas pārmaiņas un jaunas politiskās alianses veidosies . Analītiķi uzskata, ka, kaut arī šobrīd ir saglabāta zināma stabilitāte, pavērsieni var būt neparedzami . Valdības kopējās pozīcijas ir sadrumstalotas, un politiskās spēles turpinās, īpaši, ņemot vērā, ka partiju atbalsts un identitāte ir pakļauta pastāvīgai pārskatīšanai . Daži politologi kritizē valdības “restartu”, norādot, ka notiekošais atgādina Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu stāsta otro daļu, un ka Ministru prezidente Evika Siliņa varētu vēlēties saglabāt savu amatu . Tomēr viņas argumentācija par plānotajām izmaiņām ne vienmēr ir pārliecinoša, un nav skaidrs, kāpēc tieši konkrēti ministri ir izvēlēti nomaiņai . Galvenās problēmas bieži vien ir pašā valdības vadībā, piemēram, nav redzams, ka valdība strādātu kā kolektīvs “Rail Baltica” jautājumos .

Politiskā elites līmenī un sabiedrības uzticēšanās

Jānis Rozenvalds ir norādījis uz dziļu krīzi politiskās elites līmenī Latvijā, ko apliecina tas, ka partijas, kas pretendē uz varu, pieļauj tik daudz kļūdu . Viņš uzsver, ka ir nepieciešams domāt, kā paaugstināt uzticēšanās līmeni politiskajai sistēmai . Daudzi pēc vēlēšanām ir sašutuši par dažādiem jautājumiem, piemēram, par liberālo vērtību samazinājumu parlamentā vai oligarhu atgriešanos, kas liecina par esošajām problēmām sabiedrības un valsts attiecībās . Neatkarības atjaunošanas un demokratizācijas procesā Baltijas valstīs, arī Latvijā, bieži vien valdību maiņas notika ne tikai vēlēšanu rezultātā, bet arī premjerministru un valdību demisionēšanas gadījumos . Lai gan pēdējā laikā vērojama lielāka stabilitāte, Latvijā valdības ir mainījušās biežāk nekā pārējās Baltijas valstīs .

Situācija ir kā spogulis, kurā atspīd gan politisko spēlētāju gatavība uzņemties atbildību, gan arī viņu spēja saskatīt plašāku ainu aiz ikdienas politiskajiem manevriem . Tāpēc politiskajiem spēkiem būtu jāapzinās savas rīcības plašākais konteksts un sekas, kas varētu ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī tās starptautisko reputāciju . Nepieciešams gan politiskajiem spēlētājiem, gan sabiedrībai kopumā domāt par to, kā stiprināt uzticēšanos politiskajai sistēmai un kā veidot sabiedrību, kas spēj kritiski izvērtēt politisko procesu un pieņemtos lēmumus .