Gadiem ilgā apreibināšanās ar narkotiskajām vielām Preslijam izraisīja ievērojamu svara pieaugumu. Viņš bieži izolējās savā guļamistabā, kur pārmērīgi ēda siera burgerus, tādēļ pastāvīgi bija nepieciešama medicīnas māsas klātbūtne. Turklāt viņš bija uzņēmis iespaidīgu daudzumu recepšu zāļu – septiņu mēnešu laikā pirms viņa pāragrās nāves viņam tika izrakstīts gandrīz 9 000 tablešu, flakonu un injekciju.
Elvisu bez dzīvības pazīmēm viņa Greislendas rezidences tualetē atrada toreizējā draudzene Džindžere Aldena. Mūziķis bija nokritis uz grīdas ar nolaistām pidžamas biksēm. Kā vēsta “Express US”, savās atmiņās Džindžere aprakstīja redzēto: “Viņa rokas atradās uz zemes, cieši pie sāniem, plaukstas pavērstas uz augšu.
Bija skaidrs, ka no brīža, kad nokrita uz grīdas, Elviss nebija kustējies. Es maigi pagriezu viņa seju pret sevi. No deguna izplūda viegls gaisa vilnis. Viņa mēles gals bija sakļauts starp zobiem, bet seja – plankumaina. Maigi pacēlu vienu plakstiņu. Acs skatījās tieši uz priekšu un bija pilnīgi sarkana.”
Autopsija tika veikta tajā pašā dienā, taču ģimene ziņojumu turēja noslēpumā 50 gadus, raisot plašas spekulācijas par to, kas patiesībā notika.
FOTO: ASSOCIATED PRESS
Dens Varliks, Tenesī štata galvenā tiesu medicīnas eksperta biroja galvenais izmeklētājs, kurš bija klāt autopsijā, atklāja, ka Preslija smagais aizcietējums, kas radies gadiem ilgas recepšu zāļu lietošanas un ar taukiem un holesterīnu bagāta uztura dēļ, izraisīja tā saucamo Valsalvas manevru. Vienkāršiem vārdiem runājot, mēģinājums izmantot tualeti saspieda dziedātāja vēdera aortu, apturot sirdsdarbību, vēsta “The Mirror”.
Lai gan daudzi uzskatīja, ka Elviss miris no narkotiku pārdozēšanas, tiesu medicīnas eksperts Džozefs Deiviss šo teoriju noraidīja, kad lieta tika pārskatīta 1994. gadā. Viņš skaidroja: “Elvisa Preslija ķermeņa stāvoklis bija tāds, ka viņš grasījās apsēsties uz poda, kad notika lēkme. Viņš nogāzās uz paklāja, sēžamvieta bija gaisā, un viņš bija miris jau brīdī, kad nokrita uz grīdas. Ja tā būtu bijusi narkotiku pārdozēšana, [Elvis] būtu pakāpeniski iegrimis miegā. Viņš būtu uzvilcis pidžamas bikses un rāpojis līdz durvīm, lai meklētu palīdzību. No narkotikām nāve iestājas vairāku stundu laikā.”
Nav neviena vesela galvenā orgāna
Elvisa Preslija neskaidrās nāves izpēti veicis arī Kalifornijas ārsts Dr. Forests Tenants. Viņa analīze atklāja, ka gandrīz katrs Elvisa ķermeņa galvenais orgāns uzrādīja pasliktināšanās pazīmes. Lai gan jaunībā viņš bija sportisks, nodarbojās ar futbolu un cīņas mākslām, jau pusaudža gados viņš sāka lietot amfetamīnus, opioīdus un sedatīvus, ko papildināja neveselīgi ēšanas paradumi.
Tomēr Dr. Tenants uzsvēra, ka tas vien nevar izskaidrot plašās veselības problēmas, kas skāra mūzikas leģendu no 1960. gadu beigām. Agrīnie simptomi ietvēra reiboņus, muguras sāpes, miega traucējumus, acu infekcijas un pastāvīgas galvassāpes.
1973. gadā ārkārtas hospitalizācijas laikā Elvis atradās puskomas stāvoklī, un ārsti konstatēja dzelti, akūtas elpošanas grūtības, sejas iekaisumu, vēdera uzpūšanos, aizcietējumus, asiņojošu kuņģa čūlu un aknu iekaisumu. Divus gadus vēlāk, 1975. gadā, citas hospitalizācijas laika tika atklāts paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis un megakolons – nopietna slimība, kuras laikā resnā zarna patoloģiski paplašinās un var izdalīt kaitīgas toksīnu vielas visā organismā.