Itālijas kino dīva Klaudija Kardināle ir mirusi

Pasaules kino pasaule ar sērām pieņēmusi ziņu par ikoniskās itāļu aktrises Klaudijas Kardināles aiziešanu mūžībā. Viņa, kas valdzināja skatītājus ar savu unikālo skaistumu, harizmu un talantu, nomira 2025. gada 23. septembrī 87 gadu vecumā savās mājās Nemūrā, Francijā, savu bērnu klātbūtnē. Viņas aģents Lorāns Savrī apstiprināja aktrises nāvi, atzīmējot, ka viņa atstājusi neizdzēšamu mantojumu kino vēsturē.

Ceļš uz slavu: no Tunisijas skaistumkonkursa līdz Holivudas zvaigznei

Klaudija Kardināle dzimusi Tunisijā, 1938. gada 15. aprīlī, sicīliešu imigrantiem. Viņas karjera kino sākās negaidīti – 1957. gadā viņa uzvarēja skaistumkonkursā Tunisijā, kas viņai pavēra durvis uz Itāliju un kinoindustriju. Lai gan sākotnēji viņa neprata nevārda itāliski, apgūstot vien franču, arābu un sicīliešu valodu, viņa spēja iekarot auditorijas sirdis. Viņas debija kino notika 1958. gadā Omāra Šarifa filmā “Goha”. Tomēr īstu atpazīstamību viņa ieguva 60. gadu sākumā, piedaloties tādās ikoniskās filmās kā Lukīno Viskonti “Roko un viņa brāļi” (1960), Valērio Zurlīni “Meitene ar somiņu” (1961), kā arī Federiko Fellīni slavenajā “Astoņarpus” (1963) un Viskonti vēsturiskajā drāmā “Leopards” (1963). Šīs lomas nostiprināja viņas statusu kā vienu no spilgtākajām tā laika Eiropas aktrisēm.

Ikoniskās lomas un starptautiskā karjera

Klaudija Kardināle ir pazīstama ar savām daudzpusīgajām lomām gan Eiropas, gan Holivudas kino. Viņa filmējusies tādās klasikas vērtībās kā “Rozā pantera” (1963), kur atveidoja princesi Dalu, Serdžo Leones spageti vesternā “Reiz rietumos” (1968), kur viņas varone Džila Makbeina kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajām sieviešu lomām žanrā. Viņas spožās filmas ietver arī “Profesionāļi” (1966), “Neuztraucies” (1967), “Elle ar varoņiem” (1968) un Werner Herzog filmu “Fitzcarraldo” (1982). Ar savu unikālo skaidro balsi, magnētisko klātbūtni un spēju pārtapt dažādās personībās, Kardināle iekarojusi ne tikai skatītāju, bet arī kritiķu atzinību. Viņa ir strādājusi ar daudziem nozīmīgiem režisoriem, tostarp Luchino Visconti, Federico Fellini, Sergio Leone, Werner Herzog un citiem, radot neaizmirstamas raksturlomas, kas joprojām tiek cienītas un analizētas.

Mantojums un ietekme

Klaudija Kardināle nebija tikai talantīga aktrise; viņa bija arī spēcīga sieviete, kas iestājās par sieviešu tiesībām un bija UNESCO labas gribas vēstniece. Viņa atklāti runāja par slavas spiedienu un izaicinājumiem, ar kuriem saskārusies kino industrijā, vienlaikus saglabājot savu neatkarību un māksliniecisko integritāti. Viņas karjera, kas ilga vairāk nekā sešas desmitgades un ietvēra vairāk nekā 100 filmas, ir apliecinājums viņas izturībai, talantam un neizsmeļamai enerģijai. Viņa ieguvusi neskaitāmas balvas, tostarp Venēcijas kinofestivāla Zelta lauvu par mūža ieguldījumu, apliecinot savu nozīmīgo vietu pasaules kino vēsturē. Ar savu darbu viņa ir iedvesmojusi vairākas paaudzes un atstājusi neizdzēšamu zīmi kino pasaulē, simbolizējot veselu zelta laikmetu, kad kino bija māksla un aktrises – dievietes.

Reakcija uz nāvi

Aktrises aiziešana izraisījusi plašu rezonansi gan sabiedrībā, gan kino aprindās. Itālijas prezidents Serdžo Matarella viņu nosaucis par “neuzvaramu mākslinieci, neaizmirstamu itāļu un starptautiskā kino varoni”. Francijas prezidents Emanuels Makrons apliecinājis, ka “mēs franči vienmēr nēsāsim šo itāļu un pasaules zvaigzni savās sirdīs, kino mūžībā”.